Pat ja nav gatavi biznesam
Atšķirībā no tradicionālās biznesa inkubācijas pirmsinkubācija akcentu liek uz pašu cilvēku, nevis biznesa ideju un straujāku peļņas audzēšanu. LU Biznesa inkubatora vadītājs Mikus Losāns stāsta, ka pirmsinkubācijas procesu mēdz dēvēt arī par «pirmsstabilitāti», «pirmsakseleratoru», «pirmstechub», «pirmsaizdevumu». Būtībā pirmsinkubācija ir vieta, kur jaunie biznesa interesenti nāk ar idejām un attīsta tās, mēģinot saprast, vai tās būs dzīvotspējīgas, vai konkrētā joma derēs pašam uzņēmējam un kā labāk procesu īstenot. LU Biznesa inkubators strādā jau trīs gadus, tajā pieteikušās 40 komandu, bet iekļuvušas divdesmit. Astoņas ir izstājušās, jo tām radušās citas prioritātes. Dažas savukārt nākušas klāt, un patlaban darbojas četrpadsmit.
Biznesa augstskolas Turība Biznesa inkubatora vadītāja Aiga Kalbjonoka savukārt stāsta, ka studentiem dalība pirmsinkubācijā ir kā studiju blakus iespēja, kad paralēli teorētiskajām zināšanām jaunieši no dažādām Turības studiju programmām vēlas izmēģināt praksē - kā veidot veiksmīgu uzņēmumu. «Pirmsinkubācija studentiem palīdz sagatavot idejas no pirmajiem aizmetņiem līdz tādai stadijai, lai ietu pie investora un mēģinātu piesaistīt finansējumu. Ar komandām strādā mentori, konsultē, skatās, ko izdodas realizēt veiksmīgāk un pie kā vēl jāpiestrādā. Iespējams, studenti vēl nav gatavi savu uzņēmumu veidot realitātē, taču pirmsinkubācijas periodā iemācītais noderēs vēlāk,» stāsta A. Kalbjonoka.
Gan kičīgie, gan parastie
Tomēr daudzas komandas savas idejas ir steigušās īstenot un jau veiksmīgi strādā. Tie ne vienmēr ir kičīgi uzņēmumi, kas plašā tirgū iziet ar ekstravagantu ideju vai komunikāciju, bet arī tādi, kas darbojas savā specifiskajā jomā, piemēram, sniedz grāmatvedības pakalpojumus, strādā namu apsaimniekošanā, arī par fotogrāfiem, dīdžejiem, datorgrafikas speciālistiem, atklāj A. Kalbjonoka. Tūrisma jomas studentu komanda piedāvā telšu nomu.
Arī M. Losāns uzsver, ka LU Biznesa inkubatorā realizētas pat ļoti veiksmīgas un inovatīvas idejas. Kā vienu no piemēriem viņš min zīmolu Flash, kas nodarbojas ar apakšveļas ražošanu. «Pirms gada Flash sāka darboties tepat, 3x5 metru telpā. Pirms pāris mēnešiem komanda devās uz lielākām telpām, jo nu jau ražošanā darbojas 10 cilvēku, bizness strauji uzņēma apgriezienus. Veiksmīgi tirgū aizgājis arī Sēklu muss, un tikko durvis vērusi veselīgo našķu kafejnīca Frutever,» atklāj M. Losāns. Turībā studentu biznesa idejas pakārtotas studiju programmām, savukārt LU Biznesa inkubatorā nonāk visdažādākās, no kurām 30% esot no Datorikas fakultātes. «Piemēram, FCI dogs taisa elektronisku informācijas sistēmu suņu izstādēm. Komanda ir uzvarējusi Atspērienā, ieguvusi Ideju kausa grantu. Ja viss notiks, kā iecerēts, pavērsies plašas tirgus iespējas,» stāsta M. Losāns.
Uz sevi - no malas
Pirmsinkubācijas iespējas piedāvā augstskolu biznesa inkubatoru tīkls - LU, RTU, Turībā un RISEBA. Tāpat šajā procesā iesaistījusies Starptautiskā koučinga skola un Ventspils Augsto tehnoloģiju parks (VATP), kur, lai palīdzētu topošajiem uzņēmējiem skaidri definēt savu ideju, sniedzot konsultatīvu un infrastruktūras atbalstu, izveidota Ideju studija. VATP Ideju studijas vadītājs Mārtiņš Velde skaidro, ka pirmsinkubācijas mērķis ir palīdzēt uzņēmējam izvērtēt idejas dzīvotspēju, tikt galā ar tirgus izpēti un analīzi, kā arī nodrošināt vidi, kur to iespējams paveikt. Te var saņemt arī praktiskus padomus no pieredzējušiem nozares profesionāļiem. Pieteikties var fiziskas personas vai mazie un vidējie uzņēmēji, kas komercdarbību veic ne ilgāk kā divus gadus un plāno darboties Ziemeļkurzemē. Prioritāte ir tehnisko nozaru pārstāvji, taču tas nenozīmē, ka izmēģināt spēkus nevarētu arī citi. M. Velde uzskata - bieži vien uzņēmējam ir laba ideja, bet nav pieredzes uzņēmējdarbībā, viņš nezina, ar ko sākt, baidās, vai spēs atrast tirgu savam produktam. Studentiem bieži vien grūtības sagādā darbs komandā un ilgtermiņa plānošana, savukārt Ideju studijā lielākoties nonāk tie, kam nepieciešams pieslīpēt zināšanas un paskatīties uz sevi no malas.
Savstarpēji palīdz
Tāpat kā jebkurš biznesa inkubators, arī pirmsinkubācija palīdz ar telpām un tamlīdzīgiem tehniskajiem risinājumiem, jo jaunajiem bieži vien nav ofisa un resursu, bet M. Losāns uzsver - būtiska ir vide, kur uzņēmējs attīsta ideju kopā ar citiem - runā, palīdz, mainās ar idejām. Lai palīdzētu sākt uzņēmējdarbību, pieejamas arī speciālistu konsultācijas, mentori un koučs katrai komandai, kas ir kā psihologs, kurš palīdz saprast mērķus un to, kā pie tiem nokļūt. LU katru trešo nedēļu notiek MasterMind tikšanās, kurā topošie uzņēmēji stāsta, ko darījuši, kādi izaicinājumi bijuši un kādi mērķi sasniegti. «Visi kaut kādā mērā ir konkurenti, jo biznesa projekti LU Biznesa inkubatorā sacenšas par 10 000 eiro balvu tālākai attīstībai. Bet vēlme palīdzēt ir stipra, tāpēc visi izsakās, palīdz ar idejām, savstarpēju atbalstu,» stāsta M. Losāns. Uz tikšanos tiek aicināti arī dažādu nozaru līderi, kas dalās savā pieredzē.
LU Biznesa inkubatora vadītājs ievērojis, ka liela studentu uzņēmēju komandu daļa nāk ar jau gatavām idejām, bet daļai primāri ir izveidot biznesu un ideja ir sekundāra. Labāk veicas tiem, kas zina, ko grib darīt. Kam bizness primārais, tiem iet grūtāk, bet inkubators ir tieši viņiem, jo palīdz pēc iespējas ātrāk saprast, vai ideja ir pareizā un strādā, vai arī tā jāmaina. Idejas jaunie uzņēmēji mēdz nomainīt pat astoņas reizes, līdz nonāk pie īstās. Inkubators palīdz arī izveidot komandu, ja tās vēl nav.