Norvēģu maki interesē
Pēc svinīgās daļas delegācija devās uz Norvēģijas-Latvijas biznesa forumu - atklāšanā DNB bankas viceprezidents Zigfrīds Andersons slavēja Latviju, sakot, ka ieguldīt ir izdevīgi, jo ir ērta loģistika un iespēja atrast perspektīvas nišas. Atsaucoties uz Krievijas finanšu krīzi, viņš pauda pārliecību, ka latviešiem piemīt spēja ātri reaģēt uz pārmaiņām. IT uzņēmuma VISMA vadītājs Eisteins Muans paziņoja, ka viens latviešu programmētājs ir triju indiešu vērts, tā viņš skaidroja, kāpēc izvēlējies IT firmai netipisku praksi un atvēris filiāli Austrumeiropā (Latvijā un Rumānijā - red.), nevis Indijā.
Ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) vēlāk Dienai skaidroja, ka galvenā Norvēģijas interese ir lētais, bet kvalificētais latviešu darbaspēks. Viņasprāt, attiecības starp valstīm, kuru ekonomiskais līmenis tik ļoti atšķiras, vienmēr ir interesantas, «jo ir tāds savienoto trauku princips» - mazāk attīstītā valsts būs lielākā ieguvēja.
Pašlaik Latvijā darbojas vairāk nekā 300 norvēģu uzņēmumu, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktors Andris Ozols uzskata, ka tie nebūt nav griesti, un aicināja arī citus uzņēmējus ieguldīt Latvijā. D. Reizniece-Ozola vizītes laikā tikās ar Statoil pārstāvjiem, lai apspriestos par dabasgāzes piegādēm Latvijai, zināms, ka uzņēmums jau sadarbojas ar lietuviešiem. Statoil ir «teorētiski gatavs» runāt par gāzes piegādēm arī citām Baltijas valstīm. Par cenu gan runāt vēl esot pāragri.
Pēc biznesa foruma prezidents kopā ar karalisko ģimeni ieturēja pusdienas, un gan viņš, gan ministri devās tikties ar norvēģu amatpersonām - premjerministre Ērna Sūlberga uzsvēra Latvijas kā partnera svarīgumu, piebilstot, ka tas aktuāli ir it sevišķi tagad, «kad Latvija ir prezidējoša valsts», viņa kā lieliskus piemērus minēja gan uzņēmēju sadarbību, gan militārās attiecības.
Militārie draugi
Otrā vizītes diena bija veltīta aizsardzības jautājumiem - aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis (ZZS) pateicās norvēģiem par palīdzību Latvijai jau kopš 90. gadiem. Arī šobrīd sadarbība turpinās, R. Vējonis Latvijas Televīzijai sacīja, ka, iespējams, tieši no norvēģiem iepirksim pretgaisa un prettanku aizsardzības sistēmas.
Lai demonstrētu Norvēģijas bruņoto spēku prasmes cīņā ar terorismu uz ūdens, specvienības karavīri triecienā ieņēma laivu, uz kuras atradās prezidents un delegācijas dalībnieki, rādot, kā notiktu ķīlnieku glābšanas operācija.
Pēc «glābšanas operācijas» sākšanas specvienības karavīri, bruņoti ar ieročiem, aiz maskām slēptām sejām, ātrāk nekā minūtē ieņēma «teroristu sagrābto» kuģi. Tiesa gan, sliktā laika dēļ prezidentam netika parādīts desants no helikopteriem. Glābšanas operācijā piedalījās arī Latvijas kareivis, kurš vēlāk paskaidroja, ka šāda operācija ir «viens no daudzajiem treniņiem, kas regulāri tiek veikti». Nacionālo bruņoto spēku komandieris Raimonds Graube pauda gandarījumu, ka latviešiem ir iespēja apgūt ostu valstij svarīgās prasmes.
«Norvēģija kopš Latvijas pievienošanās NATO ir kļuvusi par lielisku partneri,» sacīja bruņoto spēku komandieris admirālis Hokons Brūns-Hansens, pieminot abu valstu sadarbību ne tikai Baltijas jūrā, bet arī plecu pie pleca Afganistānā. Viņš uzslavēja latviešu profesionalitāti.
Latvijas mājas darbi
Pēc militāro paraugdemonstrējumu vērošanas prezidents Latvijas vēstniecības telpās tikās ar vietējiem latviešiem, apvaicājoties par tautiešu dzīvi bagātajā Skandināvijas valstī.
Savukārt noslēdzot vizīti, viņš žurnālistiem uzsvēra, ka sadarbība ar Norvēģiju enerģētikas jomā «ir viens no ceļiem», tomēr šī «sadarbība var būt komerciāla, nevis politiska». Tādēļ A. Bērziņš uzskata, ka tagad «mums ir mājas darbs - pierādīt savu komerciālo izdevīgumu». Prezidents piebilda, ka tas nav tikai Latvijas, bet visas Baltijas darbs. Tāpat viņš pauda prieku par abu valstu militāro sadarbību, norādot, ka arī redzēt šāda veida specvienību paraugdemonstrējumus negadās bieži. Taču kopumā «par [vizītes] rezultātiem spriest un apkopot mēs varēsim pēc laika».