Valsts vides dienests arī ir tā instance, kas izdod atļaujas un veic kontroli uzņēmumos, kuri veic piesārņojošas darbības. Cilvēki šo iespēju izmanto - sūdzību nav mazums. Visbiežāk pretenzijas tiek izteiktas teritorijās, kurās ir intensīva rūpnieciskā darbība, - par rūpnīcu, ostu, lauksaimniecības uzņēmumu izplatītajām smakām. Sūdzas arī par smakām zvēraudzētavu apkaimē - tur gan lielāka smakas koncentrācija ir pieļaujama. Tomēr, kā uzsver Valsts vides dienestā, smaka ir labsajūtas traucējums, nevis kaitējums veselībai.
Iedzīvotāji sūdzas bieži
Aizvadītajā gadā VVD saņēmis 1168 sūdzības un iesniegumus par vides prasību pārkāpumiem, tostarp sūdzības par 30 dienesta pārraudzītajiem uzņēmumiem. Kopumā smaku emisijas jomā visā Latvijā izskatīti 168 iesniegumi un sūdzības. Savukārt šī gada pirmajos piecos mēnešos VVD saņēmis jau 335 iedzīvotāju sūdzības, no kurām 27 bijušas par traucējošu smaku.
Tā kā smaka nav vērtējama kā kaitējums veselībai, tai ir noteikts mērķlielums, nevis robežlielums. Vides dienestā norāda - pat ja mērķlielums tiek pārsniegts, tas nevar būt par pamatu uzņēmuma slēgšanai, bet tikai pasākumu plāna izstrādei - lai saprātīgos termiņos un par samērīgām izmaksām sasniegtu normatīvajos aktos noteikto mērķlielumu.
2014. gada 25. novembrī stājās spēkā jauni Ministru kabineta noteikumi par piesārņojošas darbības izraisīto smaku noteikšanas metodēm, kā arī kārtību, kādā ierobežo šo smaku izplatīšanos. Tie paredz jaunu smaku koncentrācijas mērķlielumu - piecas smaku vienības kubikmetrā (ouE/m3)-, kā arī precizē teritorijas, kurās ir jāvērtē smaku traucējumu ietekme, - pamatā tās ir pašvaldības teritoriju plānojumos noteiktās zonas, kurās pastāvīgi dzīvo un uzturas cilvēki. Vēl noteikumos ieviests jauns jēdziens - traucējoša smaka, respektīvi, par traucējošu tiek definēta arī tāda smaka, kas nepārsniedz noteikto mērķlielumu, bet negatīvi ietekmē cilvēku labsajūtu.
Noteikts pārejas periods
Samazinātais smaku mērķlielums stāsies spēkā 2016. gada 1. janvārī. Šis gads ir noteikts par pārejas periodu, kad vēl ir spēkā iepriekšējais smaku mērķlielums - desmit vienību kubikmetrā -, bet uzņēmumiem jānovērtē sava darbība, pamatojoties uz jaunajām prasībām.
Noteikumi nosaka arī jaunus smaku koncentrācijas mērķlielumus dažādām uzņēmumu grupām, to ieviešanas pārejas periodi atšķiras. Piemēram, naftas produktu tranzīta un pārstrādājošās rūpniecības uzņēmumiem noteiktais smaku koncentrācijas mērķlielums no 2016. gada 1. janvāra nedrīkstēs pārsniegt piecas smaku vienības kubikmetrā, savukārt lauksaimniecības un zivju pārstrādes nozares uzņēmumiem - septiņas smaku vienības kubikmetrā un pārejas periods ar līdzšinējo normatīvu saglabāsies līdz 2018. gada 1. janvārim.
Attiecībā uz esošajām piesārņojošajām darbībām tiem uzņēmumiem, kuriem VVD atļauju ir izsniedzis līdz jauno noteikumu izsludināšanas brīdim, to smakas mērķlielums ir 10 ouE/m3 un nedrīkst pārsniegt vairāk par 168 stundām gadā - jebkurā vietā ārpus iekārtas un iekārtas teritorijas, kas ir pieejama fiziskām personām, kā arī jebkurā vietā ārpus iekārtas un iekārtas teritorijas, kurā izvietotas pastāvīgas dzīvesvietas.
Gadījumos, kad pēc pārejas perioda smaku traucējumi vidē tomēr tiks radīti 20 diennakšu kalendārā gada laikā, uzņēmumam būs jāizstrādā un jāievieš plāns traucējošās smakas samazināšanai vai novēršanai. Pārejas periodā VVD uzdos uzņēmumiem novērtēt savu darbību, pamatojoties uz jauno kārtību, un nodrošināt smakas koncentrācijas mērķlieluma sasniegšanu.
Uzņēmumiem būs grūtības
Šī gada sākumā VVD ir apkopojis informāciju par uzņēmumiem, kuru darbības rezultātā radītās smakas koncentrācijas mērķlielumi līdz ar jaunajiem MK noteikumiem pārsniedz pieļaujamās koncentrācijas.
Kopumā Latvijā tādi ir deviņdesmit seši - no tiem 61 naftas produktu tranzīta un pārstrādājošās rūpniecības uzņēmums un 36 zivju pārstrādes un lauksaimniecības nozares uzņēmumi (pamatā dzīvnieku novietnes). Trīsdesmit astoņi no šiem uzņēmumiem savu darbību veic Pierīgā, un tiem tiks pārskatītas piesārņojošās darbības atļaujas.
Valsts vides dienests prognozē, ka grūtības jauno smaku koncentrācijas mērķlielumu sasniegšanā varētu skart 13 uzņēmumu Latvijā. Dienesta speciālisti arī norāda uz būtiskāko problēmas risināšanai: svarīgi,†lai uzņēmumi izvērtētu savas darbības atbilstību labākiem tehniskajiem risinājumiem un savā darbībā tos arī ieviestu smakas mazināšanai†- piemēram, tvaiku savākšanas sistēmas naftas produktu pārkraušanā. Tas, protams, prasa samērā lielas investīcijas, ko ne katrs uzņēmējs ir gatavs ieguldīt.
Jāspēj reaģēt operatīvi
Smaku novērtēšanā un kontrolē iesaistītās institūcijas ir ne tikai Valsts vides dienests, bet arī Veselības inspekcija, kas vērtē smakas ietekmi uz cilvēka veselību, un arī SIA Vides audits un Latvijas vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs (LVĢMC), kas veic smaku mērījumus un analīzi.
LVĢMC olfaktometrijas laboratorija smaku mērījumus veic jau kopš 2005. gada. Laboratorija atrodas Jūrmalā, tur mūs sagaida vadošais analītiķis Guntis Jansons, lai izrādītu, kā notiek smaku mērījumi.
Vispirms sākam ar gaisa paraugu iegūšanu. Iekārta nav sarežģīta - Guntis Jansons, to demonstrējot, joko, ka viņi paši aparātu esot iesaukuši par «trubusu». Iekārta tiek novietota vietā, kas izraisa smaku, piemēram, izgāztuvē, un tajā iesūknē noteiktu daudzumu gaisa, ko iespējami ātrāk jānogādā laboratorijā.
Laiks te ir būtisks, jo smakas koncentrācija gaisā saglabājas tikai aptuveni 30 stundu. Šī iemesla dēļ laboratorijas speciālistiem jāspēj reaģēt operatīvi. Taču, ja, piemēram, iedzīvotāji par neciešamu smaku sāk izteikt sūdzības tikai pēc diennakts, turklāt olfaktometrijas laboratorijas speciālistiem nepieciešamas vēl daudzas stundas, lai nokļūtu kādā attālā Latvijas vietā, mērījumu veikšana jau būs novēlota.
Jaunie MK noteikumi mainījuši arī kārtību, kādā tiek ņemts smakas paraugs. Guntis Jansons skaidro, ka «vairs netiek ņemti paraugi no apkārtējās vides, bet tikai no izplūdēm un difūziem avotiem - piemēram, no kompostiem, no atkritumiem. Iepriekšējie noteikumi paredzēja, ka smakas paraugu var iegūt atmosfērā, taču, lai gaisā varētu noteikt tādas smakas koncentrāciju, ka to var izmērīt, jāsmird ir diezgan stipri, bet parasti tā nav. Tagad šis jautājums ir sakārtots».
Būs mobilie olfaktometri
LVĢMC olfaktometrijas laboratorijā gadā pēc Valsts vides dienesta norādījuma analizē līdz 100 smakām. Guntis Jansons stāsta, ka vēl pirms dažiem gadiem laboratorija bijusi vienīgā Baltijas valstīs, kurā veic smaku analīzi. Gaisa paraugus mērījumu veikšanai uz šejieni veduši gan no Lietuvas, gan Igaunijas, un tad darba bijis vairāk.
Starp citu, arī privātpersonas var izmantot olfaktometrijas laboratorijas pakalpojumus, taču smaku analīze ir maksas pakalpojums. Pasūtītājam ir jārēķinās vairāk nekā ar 200 eiro - atkarībā no tā, ko tieši gaisa paraugā grib izmērīt.
Mērījumus laboratorijā veic ar speciālu aparatūru - olfaktometru -, tomēr laboratorijas galvenais instruments ir četru ekspertu komanda ar izcilu ožu. «Tas ir minimālais ekspertu skaits, ar kuru trenēto degunu palīdzību ir iespējams noteikt patieso smakas līmeni konkrētā teritorijā, bet mums ir arī piektais eksperts - rezervē,» stāsta Guntis Jansons un turpina: «Ekspertus pieņem darbā pēc speciālas atlases, un viņu ožas spējas nosaka, izmantojot etalona vielu - butanolu. Saskaņā ar Eiropā noteiktajām normām normāla butanola koncentrācija gaisā, kurā cilvēks jūtas ērti, ir 123 mikrogrami uz kubikmetru. Tā ir viena smakas vienība. Ekspertiem ir jāspēj just šī standarta koncentrācija bez lielām svārstībām - jāiekļaujas zināmās robežās, kādās oža drīkst novirzīties no normas.»
Kad smakas paraugs nogādāts laboratorijā, tas tiek atšķaidīts, lai sākumā smaku nejustu. Ap olfaktometru sanāk visi četri eksperti un vienu paraugu vērtē trīs reizes. Ar katru nākamo reizi vērtētājiem tiek piedāvāta divreiz lielāka gaisa parauga koncentrācija. Eksperti fiksē datus, kopumā iegūstot 12†rezultātu, kurus apstrādā speciāla datorprogramma, aprēķinot vidējo rādītāju. Šāda sistēma nepieciešama, lai izvairītos no kļūdām mērījumos. Pēc tam izanalizētie dati tiek nogādāti pasūtītājam - parasti Vides dienestam vai uzņēmumiem, kuri pasūtījuši smakas parauga analīzi.
Vides dienestā norāda, ka pašlaik procesā ir iepirkums, kurā paredzēta mobilo olfaktometru iegāde, inspektoru piemērotības novērtējums darbam ar šo instrumentu, kā arī kadru mācības. Par to panākta konceptuāla vienošanās ar LVĢMC. Mobilos olfaktometrus plānots izmantot pārbaudēs, kas nepieciešamas, lai veiktu iedzīvotāju sūdzības pamatotības novērtēšanu.
Guntis Jansons ir laboratorijas analītiķis ar ievērojamu stāžu, smaku mērījumus veicis visdažādākajās Latvijas vietās. Viņš gan atzīst, ka pats nevarot būt smaku eksperts, jo viņam «neesot tas deguns», tomēr, taujāts par gaisa kvalitāti Latvijā kopumā, atzīst, ka visvairāk nelabu smaku koncentrējas Rīgā: «To jūt. Tomēr uzskatu - Latvijā gaiss ir samērā tīrs.»