Galvenais mērķis šī ļoti nepārdomātā un negatavā likuma autoriem bija krīzes laikā piesaistīt cilvēkus patstāvīga biznesa izveidošanai uz neadekvātu nodokļu atvieglojumu rēķina un tādā veidā izvest viņus no ēnu ekonomikas sektora.
Likuma normu izstrādāšanas gaitā vajadzēja rūpīgi un pārdomāti diskutēt par visiem aspektiem, nevis steigā burtiski izgrūst cauri Saeimai. Tad nebūtu tik daudz misēkļu.
Paskatīsimies uz šo lietu objektīvi. Mikrouzņēmumu tiesiskā ietvara izstrādātāji apgalvoja, ka krasi samazināsies bezdarbs un vismaz kaut kādi nodokļu maksājumi valsts budžetā tiks iemaksāti. Pēc izstrādātāju viedokļa - tas ir galvenais uzdevums. Tomēr rezultāts ir citāds.
Līdz likuma par mikrouzņēmumiem pieņemšanai vēl 2010. gada 1. septembrī šajā sfērā bija 1300 darbinieku, bet 2013. gada 1. janvārī - 21 199 mikrouzņēmumi ar 50 185 darbiniekiem.
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras vadītājs Jānis Endziņš apgalvo, ka ēnu ekonomikai tādā veidā atņemti 240 miljoni latu, kas, manuprāt, neatbilst reāliem ekonomiskiem aprēķiniem. Tie nav ienākumi, tas ir šo uzņēmumu uzrādītais gada finanšu apjoms. Nodokļus viņi samaksāja 9% apmērā no finanšu apjoma, t. i., 22 miljonus latu. Turklāt apjomā viņi uzrādīja vienīgi savu algu. Bet kurš gan pateiks, kādu jaunu produkciju saražoja šie uzņēmumi? Iespējams, ka mikrouzņēmumu vidū ir arī reāli uzņēmumi, bet to skaits, manuprāt, ir mazāks par 10%.
Patiesībā nekas jauns nav izveidots, ir notikusi vienkārša dalīšanās. Pastāvošie uzņēmumi sadalījās daļās, lai atbilstu mikrouzņēmuma statusam un nodokļus maksātu saskaņā ar to.
Tādēļ arī nav ne bruto produkcijas, ne bezdarba samazinājuma. Vienkārši ir legalizēta ēnu ekonomika. Bet ja šie 50 tūkstoši ar mikrouzņēmumiem saistīto cilvēku samaksātu nodokļus kā pienākas, budžetā tiktu ieskaitīti 120 miljoni latu. Nelaime ir arī tā, ka šie cilvēki praktiski neko nav iemaksājuši sociālajos maksājumos. Kāda gan viņiem būs pensija? Kam viņi būs jāuztur vecumdienās? Tie ir neatbildēti jautājumi.
Ar mikrouzņēmumu tiesiskā ietvara izveidošanu tikušas radītas arī problēmas darba tirgū. Uzņēmējam, lai samaksātu algu 500 latu uz rokas, jāsamaksā 750 latu. Vai vairākumam uzņēmēju ir tāda nauda? Nav! Un tāpēc darbinieki aizskries uz mikrouzņēmumiem.
Priekšlikums par apgrozījuma palielināšanu līdz 100 tūkstošiem latu gadā un darbinieku skaitu līdz 10 cilvēkiem ar algu faktiski bez nodokļiem novedīs līdz pilnīgai darba tirgus destabilizācijai. Ēnu ekonomika pie mums sasniedz gandrīz 40%. Vai domājat, ka šo situāciju var pārvarēt ar pierunāšanu? Vienkārši infantilisms.
Nepieciešams ļoti precīzs un stingrs fiskālais likums ar kriminālatbildību par izvairīšanos no nodokļu nomaksas, kā tas ir ASV, Vācijā un citās valstīs. Atbildībai jābūt abpusējai: gan maksātāju, gan saņēmēju. Var prognozēt, ka mikrouzņēmumu skaits drīzumā vēl palielināsies, bet mums visiem jāatrodas vienādos apstākļos.
*Ekonomikas doktors un profesors, a/s Dzintars valdes priekšsēdētājs