Skumja diagnoze
1. Nebija grūti prognozēt, ka Saeimas vairākums pagājušajā nedēļā noraidīs priekšlikumus ierobežot smagos noziegumos apsūdzētu pašvaldību deputātu pilnvaras, - pēc tam kad kļuva skaidra Nacionālās apvienības skeptiskā attieksme pret šiem jauninājumiem. Nebija arī grūti paredzēt, ka priekšlikumus kritiķi centīsies vulgarizēt, apgalvojot, ka tie vērsti teju vai vienīgi un tikai pret Aivaru Lembergu. (Šādi apgalvojumi nav korekti, jo ir taču saprotams, ka smagus pārkāpumus pret likumu var izdarīt kāds politiķis arī Latgalē vai Ziemeļvidzemē.) Tomēr skumjākus secinājumus rosināja cits argumentu loks: ka Latvijā pret t. s. nevēlamo cilvēku esot viegli sākt tiesvedību, izmocīt viņu pa tiesām un pēc dažiem gadiem beigt to visu ar neko. No juridiskā viedokļa neprofesionāli izsakoties, nevar noliegt, ka līdz šim Latvijā gājis ir visādi. Tomēr aizvadīto gadu pieredzes attiecināšana uz priekšlikumiem par regulējumu nākotnē liecina, ka grozījumu pretinieki netic Latvijas tiesu un izmeklēšanas iestāžu attīstībai. Un tas ir skumji.
Strupceļš?
2. Ir teiciens, ka dažkārt ziņu neesamība ir svarīga ziņa. Šādā kontekstā ziņa, ka skaidrības par Liepājas metalurga nākotni joprojām nav, ir atzīmēšanas vērta. Aizvadītajā nedēļā publiskajā telpā «noplūdušais» auditoru ziņojums par stāvokli uzņēmumā apliecināja, ka situācija tiešām nopietna, proti, ka nav tā, ka, piemēram, akcionāri sabiezina krāsas, lai izkaulētu lielāku valsts atbalstu vai - ja runa ir par Lipmana kungu - nepamatoti mestu ēnu uz citiem akcionāriem. Tātad joki mazi. Attiecīgi kreditoru kluba pagājušajā nedēļā izteiktais piedāvājums akcionāriem, rupji sakot, aizvākties bez kompensācijas ir adekvāts.
Diemžēl piedāvājums objektīvi atduras pret akcionāru sašķeltību, jo Lipmans neuzskata sevi par vainīgu ar uzņēmumu notikušajā, līdz ar to piedāvājumam nepiekrīt. Jo īpaši ņemot vērā tiesas lēmumu, kas palielināja šim kungam piederošo akciju apjomu, Lipmanu ignorēt nav iespējams. Cita lieta, ka arī pats uzņēmējs varētu rīkoties konstruktīvāk. Proti, līdz šim Lipmans solīja uzņēmumu glābt, vienlaicīgi sūdzoties par informācijas trūkumu par uzņēmuma reālo stāvokli. Pēc tam kad ikviens var iepazīties ar auditoru ziņojumu, šī attaisnojuma viņam vairs nav.
Nebija smieklīgi
3. Ņemot vērā, ka 9. maijs ir ik gadu, jāšaubās, vai Saeimas aizvadītās nedēļas plenārsēdē izskanējušais debatēs par grozījumiem Pilsonības likumā bija saistīts ar vēlmi pretējām pusēm kaut kā vienai otru pakacināt par godu tieši šim datumam. Tomēr vairāku Saskaņas centra deputātu paustais radīja neizpratni. Piemēram, I. Klementjevs pavēstīja, ka kaut ko okupēt var tikai ar ieročiem rokās, resp., tā kā militāras pretestības 1940. gadā nav bijis, tad... Savukārt B. Cilevičs gari un plaši apšaubīja, ka Satversme definē Latviju kā vietu, kur pastāvēt un attīstīties latviešiem kā nācijai. Utt.
Likās, ka Latvijas politiķi ir sasnieguši pietiekamu briedumu, lai varētu diskutēt par nepilsoņu statusu un tiesībām, neatsākot strīdus par tēmām, kas ir izrunātas krustu šķērsu. Likās, ka veselais saprāts ir novedis visus pie secinājuma, ka pagātnē notikušajam nevajadzētu ietekmēt to, kā mēs veidojam kopīgu nākotni, ka Latvijā dzimušie iebraucēju pēcteči nav vainīgi par vēstures netaisnībām un ir mūsējie. Izrādās, gribas vēl to katlu maisīt... Laikam gan par dažiem politiskajiem spēkiem var teikt līdzīgi kā kādā romānā: var nomainīt uzrakstu «Rituālie pakalpojumi» ar «Apbedīšanas pakalpojumi», tomēr saturs nemainās.