Tomēr domas dalās, jo mācību apjoms nav vienīgais «vainīgais».
Saturu prasās mainīt
«Ja tik daudzi skolēni ņem privātstundas un tā ir teju norma - tā nedrīkst būt,» par aptaujas rezultātiem saka privātās vidusskolas un bērnudārzu Patnis valdes priekšsēdētāja Zane Ozola un piebilst - aptauja apstiprina, ka izglītības satura reforma, pie kā patlaban tiek strādāts, ir ļoti nepieciešama. Pašreizējais izglītības saturs ir pārblīvēts, un rezultātā skolēni un skolotāji pārgurst un cieš pasniegšanas kvalitāte. Z. Ozola norāda, ka būtu interesanti noskaidrot, vai privātstundas ņem arī mazo lauku skolu bērni. «Domāju, ka drīzāk ne, jo tur skolēnu ir maz un skolotāji var pastrādāt ar katru bērnu individuāli. Tādējādi izglītības kvalitāte mazajās skolās varētu pat būt labāka nekā lielajās.» Patņa vadītāja, kura vada arī finansējuma darba grupu izglītības reformu izstrādē, lēš, ka patlaban vecāki privātstundām tērē aptuveni tikpat, cik tērētu tad, ja viņu bērns ietu privātskolā. Tieši neapmierinātība ar mācību saturu skolās un finansēm, ko prasa privātskolotāju algošana, pēc Z. Ozolas domām, ir iemesls, kāpēc patlaban pēc vecāku iniciatīvas top daudzas jaunas mazas privātskolas.
Tam, ka privātskolās, kur mācību process un saturs ir mazliet citāds, turklāt klasēs ir maz skolēnu, darbs rit produktīvāk un vajadzība pēc papildu privātskolotājiem pazūd, piekrīt arī Inta Lemešonoka, Jauniešu un vecāku karjeras informācijas un konsultēšanas centra karjeras konsultante. Viņa savā praksē sastapusi skolotājus, kas saka, ka ir tā aizņemti ar izglītības standarta pildīšanu, ka viņiem nav laika ar skolēniem strādāt papildus, kur nu vēl pievērsties tādai lietai kā karjeras izglītība.
«Psiholoģiski, ja skolnieks ņem privātskolotāju, lai apgūtu skolas vielu, tā, no vienas puses, viņam ir drošības sajūta, atbalsts, ko viņš nav saņēmis skolā. Taču, no otras puses, skolnieks bez šī balsta ir nevarīgs,» I. Lemešonoka vērtē. Viņasprāt, mācību saturā nenāktu par ļaunu mazināt informācijas daļu, bet palielināt praktisko darbošanos, kas attīsta prasmes. «Latvijā ir pārāk liels spiediens uz vispārīgajām zināšanām. Mēs arī pārāk dzenam uz augšu vidējo atzīmi,» karjeras konsultante saka un piedāvā - varbūt ir vērts audzēt skolēnu sasniegumus nevis visos priekšmetos, bet tajos, kas viņiem padodas.
Šausmas, bērns nezinās!
Patlaban Latvijas skolu sistēmā tiek uzskatīts, ka skolēnam jāiedod noteikts zināšanu «klucis», kaut svarīgāk būtu iedot viņam noteiktas pamatprasmes, uzskata arī Jana Simanovska no biedrības Vecāki par izglītību. «Mūsu skolās pat sportā, mūzikā, mākslā ir tik augstas prasības tā vietā, lai vienkārši veidotu bērnā mīlestību pret šīm lietām. Attieksme pamatā ir - ak, šausmas, bērns nezinās to un to! Un vēl taču vajadzētu zināt arī to un to!» J. Simanovska novērojusi, ka blīvais skolu programmas saturs vairāk atsaucas ne tik daudz uz skolēnu slodzi, cik uz zināšanu nostiprināšanu. Piemēram, matemātikas skolotāji mēdz teikt, ka tam vienkārši nav laika, lai gan tieši šajā priekšmetā vajadzētu nevis iekalt formulas, bet ar uzdevumiem ilgstošāk slīpēt un trenēt loģisko domāšanu. Mācību slodze bērniem arī ļoti atkarīga no izglītības iestādes. «Ir skolas, kur ir labs balanss, kur pamatā tiek strādāts klasē, mājās - tikai mazliet atkārtošanas. Bet ir skolas, kur mājasdarbu ir ļoti daudz,» J. Simanovska teic un spriež, ka privātstundu popularitāte varētu liecināt par to, ka kaut kas nav pareizi skolu pieejā - trūkst individualizēta piegājiena. «Taču, ja drīzumā skolās pāriesim uz 40 stundām nedēļā, kā grasāmies, tā varētu būt iespēja, lai skolotājiem beidzot rastos laiks ar bērniem pastrādāt arī individuāli, papildus.»