A. Lembergs aizliegumu ignorē, un pērnā gada beigās abām instancēm atbalstu sniedza arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs, izdodot rīkojumu, ka A. Lembergs nedrīkst būt domes priekšsēdētājs. Apsūdzību pamatā ir A. Lemberga iespējamais interešu konflikts, jo viņš kā domes vadītājs esot piedalījies lēmumu pieņemšanā par uzņēmumiem, kas saistīti ar viņu pašu.
Eiropa ignorē
Edmunda Sprūdža rīkojumu ignorē ne tikai pats A. Lembergs, bet visa viņa vadītā dome. Trīs dienas pirms vēlēšanām tiks paziņots tiesas spriedums A. Lemberga pieteikumā atcelt E. Sprūdža rīkojumu par viņa atstādināšanu no Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja amata pienākumu pildīšanas. Paralēli A. Lembergs par šo pašu iesniedza sūdzību arī Eiropas Cilvēktiesību tiesā, taču aprīļa beigās šī tiesa paziņoja, ka viņa pieteikumu neskatīs, jo tiesvedība vēl nav pabeigta Latvijā. A. Lembergs jau iepriekš vēstīja, ka ar šo sūdzību neprasa piedzīt no valsts kompensāciju. Sūdzības mērķis bija panākt atzinumu un «pasvītrot, ka Latvija ministra Sprūdža personā pārkāpj Satversmi un klaji ignorē savas starptautiskās saistības».
Nepieņem pierādījumus
Ar lielu interesi tiesas spriedumu gaida E. Sprūdžs. «Vispār man liels pārsteigums ir par notikušo tiesas sēdi. Cik es saprotu, administratīvajā procesā tiesai nepieņemt pierādījumus no kādas no pusēm ir vēl nepieredzēta prakse. Man nav informācijas, kāpēc tas varētu būt. Tas ir ļoti interesanti.»
Ministra izstrādāto likumprojektu, kas ierobežo tādu pašvaldības deputātu pilnvaras, pret kuriem sākta kriminālvajāšana, Saeima neatbalstīja. Pret nostājās Zaļo un Zemnieku savienība, Saskaņas centrs un daļa Nacionālās apvienības deputātu. Galvenais arguments bija tas, ka likums tapis konkrēti viena cilvēka dēļ, un tā likumdošanā neesot laba prakse.
Tajā pašā laikā A. Lembergs aicinājis Ministru prezidentu Valdi Dombrovski atsaukt no amata E. Sprūdžu, tā vietā «aicināt profesionālāku, kompetentāku un atbildīgāku ministru». Preses konferencē Ventspils vadītājs pavēstīja, ka lūdzis tiesībsargu vērtēt tos izteikumus, «ar kuriem izpaudās Sprūdžs attiecībā uz mani, apgalvojot, ka es esmu zaglis, vainīgs utt.». Tiesībsargs Juris Jansons ir sniedzis rakstisku atbildi, kurā norādījis, ka no amatpersonas profesionālās ētikas viedokļa šādi E. Sprūdža izteikumi ir vērtējami kritiski.
Ministrs norāda, ka savas darbības laikā Ventspilī nav bijis. Situācija esot pārāk sarežģīta: «Protams, neleģitīms vadītājs un viņu atbalstošs deputātu sastāvs man ir reāla problēma. Man gribētos uz Ventspili aizbraukt citā situācijā, bet es nevaru braukt pie šādas domes.»
E. Sprūdžs pārliecināts, ka «mākoņi ir savilkušies». «Četri gadi ir diezgan ilgs laiks, un tas zibens spers šajā laikā. Vēlētājam vajadzētu domāt par to, lai ievēlētu tādu varu, kura tā vietā, lai trīs reizes nedēļā brauktu uz tiesu, varētu reāli pildīt savu darbu. Tam cirkam vēlētāji varētu pielikt punktu,» norāda ministrs.
Cilvēka pamattiesības
Jurists Jānis Lazdiņš Dienai atzīst, ka A. Lembergu tāpat kā jebkuru sargā cilvēka pamattiesības, kas garantē nevainīguma prezumciju: «Nevienu nevar uzskatīt par vainīgu, līdz tas ir noteikts tiesā. Cilvēka pamattiesības garantē arī tiesības uz taisnīgu tiesu. Domāju, ka ar likumiem lielākā vai mazākā mērā viss ir kārtībā, cits jautājums ir par valsts kapacitāti kaut ko pierādīt vai panākt.»
Jurists Arvīds Dravnieks Dienai norāda, ka Latvijā pašvaldību tiesiskuma pēcpārbaudes kārtība nav pienācīga. «Jēga ko mainīt būtu, taču pieņemu, ka mediju uzmanību šī problēma nav piesaistījusi.» Latvijas pašvaldības iekārta veidota pēc Dānijas parauga, taču atšķirībā no tā Latvijā nepastāv pienācīga padotība: «Dānijā ministrija cenšas izglītot pašvaldību darbiniekus. Līdz ar to mazāk resursu nepieciešams pašvaldību lēmumu tiesiskuma pēcpārbaudei.»