Ilze Sedleniece Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā (BKUS) Radioloģijas nodaļu vada kopš pagājušā gada janvāra. Viņa sarunā ar Dienu atklāj, ka šādu piedāvājumu saņēmusi laikā, kad atradusies bērna kopšanas atvaļinājumā. Tomēr pieredze iepriekš bijusi Stradiņa slimnīcā, Gaiļezerā, kā arī vairāki gadi pavadīti, strādājot Vidzemes slimnīcā Valmierā. Toreiz, saņemot uzaicinājumu, Ilze plānojusi atteikt: «Domāju, ko es - pieaugušo radiologs - darīšu bērnu slimnīcā, par kuras darba specifiku ir tikai aptuvens priekšstats.» Bet, aprunājoties ar BKUS vadību, sapratusi, ka tuvas ir slimnīcas vērtības un attieksme pret darbiniekiem un pacientiem, tāpēc piedāvājumu pieņēma. Tas gan nozīmēja, ka Ilzei bija jāpapildina savas zināšanas. Atlikušais gads, ko viņa pavadīja bērna kopšanas atvaļinājumā, bija mācībām pilns, un uz BKUS strādāt viņa atnāca sagatavojusies. Tas gan nenozīmē, ka šobrīd var iztikt bez zināšanu papildināšanas. Kā Dienai skaidro Ilze, daudzas saslimšanas, piemēram, onkoloģiskās slimības, iedzimtas pataloģijas vai sirdskaites, mēdz būt tik ļoti unikālas, ka ārsts tās tiešām redz pirmo un, iespējams, pēdējo reizi savā mūžā. «Kādreiz vienkārši sēdi un izmisumā nezini, ko darīt,» atzīst Ilze. Šādos gadījumos palīdz sadarbība ar ārvalstu kolēģiem, tāpēc, pēc radioloģes domām, īpaši svarīgi ir piedalīties dažādās starptautiskās konferencēs un semināros, jo tieši tajos ir iespējams veidot veiksmīgu turpmāko sadarbību. Arī tikko ar slimnīcas atbalstu Ilze apmeklējusi Eiropas pediatrisko radiologu kongresu Amsterdamā, kur bijusi iespēja konsultēties ar bērnu radiologiem no lielākajām Eiropas bērnu universitātes slimnīcām.
Otrs iemesls, kāpēc Ilzei un citiem speciālistiem nemitīgi jāmācās, ir straujā tehnoloģiju attīstība. Pēc Ilzes teiktā, medicīnā modernās tehnoloģijas attīstās strauji. Piemēram, rezidentūrā mācītas tādas metodes, kuru efektivitāte tai laikā tikai pētīta, tomēr šobrīd šo metožu pielietojums ir ikdiena. Ilze atklāj, ka nereti pašiem ārstiem ir jāiegulda savā attīstībā, kas nav lēts pasākums. Lai gan atbalstu sniedz slimnīca, tomēr pāris reižu gadā Ilze uz dažādiem kongresiem dodas par saviem līdzekļiem, kuru izmaksas var pārsniegt pat 1000 eiro.
Kā Dienai paskaidroja BKUS valdes priekšsēdētāja Anda Čakša - lai gan no valsts slimnīcu tarifos nav paredzēts finansējums mediķu mācībām, tomēr visi strādājošie ārsti, māsas un rezidenti katru gadu vismaz reizi par ārēju sponsoru, slimnīcas vai saviem līdzekļiem tiek iesaistīti dažādos izglītības procesos. Lielākais atbalsts gan nāk tieši no ziedotājiem, kas aizvien vairāk saprotot mediķu tālākizglītības nozīmi. Slimnīcas vadībai gan šādos gadījumos jāizvēlas, kam atbalstu piešķirt, tāpēc šobrīd noteiktas trīs prioritātes - radioloģija, neonatoloģija un kardioķirurģija. Tāpat slimnīcā strādājošām māsām ik gadu obligāti jāpiedalās 44 stundas ilgās mācībās, kuru izmaksas sedz slimnīca. Līdzīga sistēma nākotnē varētu būt arī ārstiem.
Bērnu slimnīca gan nav vienīgā slimnīca, kur neatņemama sastāvdaļa ir personāla tālākizglītošana. Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā ārstu un medicīnas māsu mācības notiek nepārtraukti, ko arī paredz ārstu un māsu resertifikācija, Dienai paskaidroja slimnīcas pārstāve Lāsma Sīle. Slimnīca nodrošina ārstniecības un aprūpes personālam kursus neatliekamajā palīdzībā un asins preparātu pārliešanā, kā arī piešķir 20 darbdienu kvalifikācijas celšanai, saglabājot darba samaksu. Līdzīgi arī Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcā notiek dažādi kursi, mācības un semināri. Ja personāls vēlas doties uz konferencēm un kongresiem ārvalstīs, ir iespēja lūgt finansējumu Rīgas Austrumu slimnīcas Atbalsta fondā, Dienai akcentēja slimnīcas pārstāve Inguna Potetinova.