Gan EK pārstāvniecība Latvijā, gan Finanšu ministrijas pārstāvis Kaspars Valtmanis norāda, ka Latvijas un EK redzējums nav radikāli atšķirīgs - nav diskusiju par to, vai reģionālie attīstības centri vispār varēs pretendēt uz finansējumu, bet gan tikai par to, kādiem mērķiem un kādu programmu ietvaros tie varētu tikt piešķirti.
Latvijas Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektora vietnieks Māris Kučinskis uzskata, ka plānotie principi līdzekļu sadalei starp pašvaldībām ir labi, jo ekonomiskās atdeves kritērijs ļaus investīcijas piesaistīt arī mazākām pilsētām un lauku teritorijām. Savukārt Madonas mērs Andrejs Ceļapīters (V) atzinīgi vērtē to, ka līdzekļu sadalē galvenais kritērijs būs ekonomiskā atdeve. «Ekonomikas izaugsmes veicināšanai būtu jābūt prioritārai, tiesa, nodrošinot, lai līdzekļu sadalījums būtu teritoriāli līdzsvarots,» viņš uzsver.
Arī Liepājas vicemērs Gunārs Ansiņš (Liepājas partija) uzsvēra, ka pašvaldības skatījumā līdzekļu pieejamībai būtu jābūt sabalansētai gan starp lielajām pilsētām, gan arī mazākām apdzīvotām vietām, bet neslēpa kritisko nostāju pret uzstādījumu, ka visiem projektiem būtu jānodrošina ekonomiskā atdeve. «No iedzīvotāju viedokļa ļoti nozīmīgi ir arī projekti, kas uzlabo dzīves vides kvalitāti, piemēram, parku un skvēru attīstība, kuras ekonomisko atdevi nav iespējams tieši izmērīt,» viņš norāda.
Siguldas mērs Uģis Mitrēvics (Reģionu alianse) uzskata, ka jautājumu par līdzekļu sadali pašvaldībām nevar vērtēt viennozīmīgi - katrai pašvaldībai, protams, ir ieinteresētība iegūt lielākas investīcijas, tomēr bieži lielāku atdevi dotu investīcijas lielos attīstības centros. «Protams, vienlaikus ir svarīgi, lai uz šiem attīstības centriem būtu iespējams nokļūt pa kvalitatīviem ceļiem,» viņš piebilda, akcentējot, ka arī mazākas pašvaldības nebūtu atstājamas novārtā.
Kritiski plānoto līdzekļu sadali vērtē Latvijas Pašvaldību savienības vecākais padomnieks Māris Pūķis un Vecpiebalgas novada domes vadītāja Ella Frīvalde-Andersone, kuri norāda - pašreizējā priekšlikuma ietvaros, kas balstīts uz Nacionālo attīstības plānu, novārtā tiek atstātas tās pašvaldības, kuras neietilpst starp 30 lielākajām. E. Frīvalde-Andersone norāda - lai gan novads spētu ieguldītajai naudai nodrošināt augstu ekonomisko atdevi, tas savas iespējas piesaistīt ES līdzekļus vērtē ar lielām bažām: «Mums, piemēram, ir investors, kas gatavs ieguldīt trīs miljonus latu jaunā ražotnē un radīt 50 jaunu darbvietu, bet, lai to piesaistītu, ir nepieciešams atbalsts, jo savā budžetā mums pietiek līdzekļu tikai ikdienas vajadzībām.»