Arī jaunajam gadam meitenei nav nekādu apņemšanos. Ir vienkārši jātiecas uz to, ko vēlies, un tas jādara tik ilgi, kamēr to sasniedz. Viss, ko vēlies, ir iegūstams, jautājums, cik mērķtiecīgi uz to ej, pārliecināta ir Krista. Un viņai izdodas. Meitenes darba pieredze pusaudža vecumā vien ir bagātāka nekā lielākai daļai citu vienaudžu. Turklāt viņa strādā brīvprātīgi un ar to iedvesmo gan sevi, gan citus.
Dara lielas lietas
Kristai ir tikai 18 gadu, mācās Rīgas Hanzas vidusskolas 11. klasē, taču viņas CV varētu būt pat uz vairākām lapām. Viņa var lepoties ar darba pieredzi ļoti daudzās organizācijās, lepoties ar pasākumu vadīšanu, ar citu cilvēku koordinēšanu, ar ļoti aktīvu sociālo dzīvi. Turklāt viņa to dara brīvprātīgi. Kopš pirmās reizes, kad iesaistījusies brīvprātīgo darbā, viņai tas kļuvis par dzīvesveidu, no kura atteikties nepavisam negribas. Citiem šķērslis varētu būt fakts, ka par brīvprātīgo darbu neviens atalgojumu nemaksā, taču Krista uzsver pieredzi - šādā veidā jaunieši to var iegūt.
Pirmo reizi brīvprātīgo darbu Krista izmēģinājusi 13 gadu vecumā. Toreiz aktīvi meitene darbojusies skolas pašpārvaldē un bijusi iespēja iesaistīties Talsu jauniešu dienu organizēšanā. Tur gūta pirmā pieredze un saprasts, cik lieliski ir tas, ka jaunieši var darīt un organizēt kaut ko paši. Tad gan vēl nav bijusi pilnīga izpratne, ko nozīmē brīvprātīgais darbs, bet bijusi tā foršā sajūta - citi redz, ka dari lielas lietas.
Iemesli, kāpēc meitene iesaistās brīvprātīgajā darbā, laika gaitā ir mainījušies - tagad pats process meiteni iedvesmo. Viņa redz, cik ļoti var palīdzēt citiem un cik daudz iegūst pati. «Par to, kāda šobrīd esmu, varu ļoti pateikties brīvprātīgajam darbam,» atzīst Krista. Viņa ieguvusi oratora prasmes, spēju organizēt, darīt tehniskas lietas un spēju ātri reaģēt krīzes situācijās. Turklāt brīvprātīgajam darbam nav vecuma, profesiju vai ģeogrāfisku robežu. Un, ja šos faktorus visus saliek kopā, ir grūti neiesaistīties, uzskata meitene.
Nemarinējas savā sulā
Kristas pirmais darbs bija pildspalvu dalīšana konferencē, viņa ir palīdzējusi dzīvnieku patversmēs un savu roku pielikusi arī slimnīcās, taču visvairāk viņa darbojusies tieši organizācijās. Viena no būtiskākajām pieredzēm - brīvprātīgais darbs pusgada garumā, kamēr Latvija bija prezidējošā valsts Eiropas Savienības Padomē. Arī tur darbi bijuši visdažādākie, sākot no dāvanu salikšanas ārzemju viesiem līdz svarīgu viesu sagaidīšanai lidostā un pavadīšanai uz konferenču norises vietām, turklāt pati arī koordinējusi citus brīvprātīgos. Otra lieta, ar ko Krista ļoti lepojas, ir darbs skolēnu pašpārvaldē. Tā ir nepārtraukta jauniešu motivēšana, turklāt ar rezultātiem. Krista stāsta par vairākiem skolēniem, kuri sākumā bijuši atturīgi, bet iesaistoties kļuvuši pārliecināti par sevi, spējuši aizstāvēt un izteikt savu viedokli, kā arī ietekmēt apkārtējos. Turklāt pēc Kristas iniciatīvas skolēni nedarbojas tikai skolā. Tikko ar svētku programmu jaunieši bijuši Berģu pansionātā, savukārt pērn viesojušies pie mazajiem pacientiem Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā. «Mēs nemarinējamies savā sulā, bet parādām, ka gribam palīdzēt citiem, un gandarījums, ko tu pēc tam iegūsti, ir milzīgs. Tas ir pierādījums tam, ka mēs varam, ka mūs ņem pretī un ka esam kaut ko paveikuši. Par to mēs nesaņemam atalgojumu, bet superīgu morālo gandarījumu,» stāsta Krista.
Viņas CV arī atrodams ieraksts par regulāru brīvprātīgo darbu Latvijas Jaunatnes padomē (LJP), īstenojot tādus pasākumus kā Austrumpartnerības jauniešu forums, Lauku kopienu parlaments, Eiropas Jaunatnes forums, Latvijas Jauniešu NVO festivāls un citus. Krista brīvprātīgi darbojās arī Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos, koordinējot koru izvietojumu estrādē un informējot svētku dalībniekus par pasākuma norisi. Galu galā Kristas brīvprātīgais darbs pavēris viņai iespējas algotam darbam LJP birojā, kurā Krista kādu laiku veica biroja vadītājas pienākumus.
Vajag tiekties augstāk
Viens no faktoriem, kas veicinājis Kristas iesaisti, ir apkārtējie cilvēki. Viņai vienmēr blakus bijuši «cilvēki orķestri», kuri dara nevis tāpēc, ka viņiem kāds to spiež darīt, bet tāpēc, ka viņiem patīk. Turklāt sanāk. Tas liek Kristai kāpties augstāk. «Es nebūšu cilvēks, kas samierināsies ar pildspalvu dalīšanu desmit gadus pēc kārtas. Man vajag tiekties augstāk, un, ja vēl apkārt ir līdzīgi cilvēki, tad vienā brīdī attopies pats kā brīvprātīgā darba organizators,» stāsta meitene. Tieši par citu cilvēku iesaistīšanu brīvprātīgajā darbā un spēju apkārtējos iedvesmot viņa saņēmusi Gada brīvprātīgais 2015 titulu.
Krista piebilst, ka, protams, ar brīvprātīgo darbu rēķinus nenomaksāsi un ģimeni neuzturēsi, arī pats nepaēdīsi, bet šādi ir iespējams savā ziņā meklēt sevi. Algots darbs uzliek rāmjus un robežas, bet te tādu nav - ir iespējams izpausties plašāk. Krista vēl nezina, kas vēlas būt nākotnē, tāpēc šādu iespēju izmanto, cik var. Savukārt mērķis ir paplašināt redzesloku Eiropas līmenī, piedaloties Eiropas brīvprātīgajā darbā. Svarīga arī neesot konkrēta valsts, bet tas, kā meitene tur varētu palīdzēt.
Vēlāk runājot par to, kā izdodas brīvprātīgo darbu savienot ar mācībām, Krista atzīst, ka tas nemaz nav tik viegli. Taču jāatceras, ka skola nav tā vieta, kur iegūt visas zināšanas un prasmes. Jā, ieliks pamatus, bet to īsto dzīves mācību tur atrast nevarot. Tomēr Krista joprojām lepojas ar ļoti labām atzīmēm. Turklāt liels atbalsts ir no skolas vadības un skolotājiem.
Runājot pa nākotni, Krista smej: «Šaubos, vai kādreiz izbēgšu no brīvprātīgā darbā, - esmu nolemta. Tas nekur nepazudīs. Arī 60 gados kaut ko sadomāšu.»
Būs pārmaiņas
Līdz šim brīdim brīvprātīgais darbs nav kādas valsts iestādes īpaši regulēts vai koordinēts. Izglītības un zinātnes ministrija vairāk nodarbojusies ar tā popularizēšanu. Arī pašvaldībās bijušas dažādas pieejas - dažām ir sistēma, brīvprātīgajā darbā paveikto stundu uzskaites grāmatiņas, dažās pašvaldību mācību iestādēs kā obligātās aktivitātes ir noteikts brīvprātīgais darbs un citādi formāti. Savukārt tagad, no 2016. gada, par šo jomu oficiāli atbildību pārņems Labklājības ministrija. To nosaka Brīvprātīgā darba likums, kurš stāsies spēkā no janvāra un noteiks būtiskākos regulējumus brīvprātīga darba veicējiem un organizācijām, kas to nodrošina.
Lai gan šāds likums bijis vajadzīgs un tapis ilgu laiku, par to domas dalās. Kamēr vieni uzskata, ka tas veicinās brīvprātīgo kustības attīstību, citi norāda uz pretējo. Kā Dienai stāsta Rīga 2014 brīvprātīgo programmas vadītājs Ints Teterovskis, turpmāk būs definēts, kādos gadījumos jāslēdz līgums, kad brīvprātīgā darba veicējs jāapdrošina, precizēts, kā iesaistīt var skolēnus utt. Tāpat problēmu vairs nebūs ar Valsts ieņēmumu dienestu. Turklāt sakārtotāka sistēma vēl vairāk veicināšot organizēto brīvprātīgo darbu, kas jau tagad ir ļoti attīstījies. Reti vairs parādās nostāja: «Vai es muļķis, ka par velti iešu strādāt?» Savukārt LJP viceprezidents Mārtiņš Šteins Dienai norāda, ka tomēr šāda likuma redakcija radīs problēmas un pat kavēs, piemēram, skolēnu iesaistīšanos. Viens no faktoriem - brīvprātīgo darbu skolēni nevarēs veikt mācību stundu laikā. Tāpat līgumu slēgšana var lieki apgrūtināt procesu. Pēc M. Šteina domām, trūcis diskusiju.