Patlaban jau ir spēkā Valsts materiālo rezervju likums, kā arī kopš 2008. gada 1. janvāra ir spēkā noteikumi par iedzīvotāju nodrošināšanu ar pārtiku apdraudējuma gadījumā, tajos minētas precīzas pārtikas normas. Tomēr līdz šim nav noteikts, kādas tieši pirmās nepieciešamības preces jānodrošina iedzīvotājiem šādos gadījumos, un nav arī skaidri pateikts, kādas ir iesaistīto valsts vai pašvaldību institūciju tiesības un pienākumi saistībā ar pirmās nepieciešamības rūpniecības preču nodrošināšanu iedzīvotājiem. Jaunajiem noteikumiem, kuru iedzīvināšanai gan nākamā gada budžetā papildu nauda nav paredzēta, teorētiski jānodrošina, ka pirmās nepieciešamības preces valsts apdraudējuma seku mazināšanai «būs pieejamas tautsaimniecībā nepieciešamā daudzumā».
Pašlaik publiski pieejamā informācija ir visai skopa, un nav skaidrs mehānisms, kā tiks nodrošināts, lai viss jaunizveidotajā sarakstā iekļautais būtu pieejams katram iedzīvotājam nekavējoties, ja ārkārtas situācija pienāktu. Cik zināms, vismaz daļa rūpniecības preču jau šobrīd ir valsts materiālajās rezervēs. Vaicāta, kā notiks šo preču nepieciešamības apzināšana, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) pārstāve Viktorija Gribuste Dienai atbild, ka pašvaldības iesniegs priekšlikumus Iekšlietu ministrijā (konkrēti - VUGD) par pirmās nepieciešamības precēm, kuru piegādi tās valsts apdraudējuma gadījumā nevar nodrošināt. Tad šīs preces iekļaus kā atlikto piegādi valsts materiālajās rezervēs. Pēc tam Nodrošinājuma valsts aģentūra piešķirtās naudas apmērā veiks preču iegādi. Tāda pati kārtība ir noteikta arī Valsts materiālo rezervju likumā, tikai attiecībā uz resursiem iestādēm un pašvaldībām, lai reaģētu uz katastrofām, piebilst V. Gribuste. Papildus MK noteikumu projektā iekļauts, ka VUGD saskaņos pašvaldības valsts apdraudējuma gadījumam izstrādātos rīcības plānus, ja tie paredz iedzīvotāju rīcību civilās aizsardzības ietvaros.
Arī Iekšlietu ministrijas atbilde pagaidām ir visai aptuvena - šobrīd vēl MK noteikumi nav stājušies spēkā, tāpat arī pašvaldības un Ekonomikas ministrija (EM) vēl nav apzinājušas attiecīgās vajadzības. Tāpēc ir pāragri teikt, ko varēs izmantot no valsts materiālajās rezervēs esošajiem resursiem un ko vajadzēs iepirkt, Dienai atzina iekšlietu ministra pārstāve Daiga Holma. Noteikumu projekts paredz, ka iepirkumus organizēs Ekonomikas ministrija, plānots, ka šo iepirkumu organizēšanai būs nepieciešamas trīs štata vietas, un pat norādīts atalgojums. Tomēr pašlaik nav domāts par to izveidošanu, pastāstīja EM pārstāve Evita Urpena. Nākamajā gadā plānots izstrādāt pieteikumu jauno politikas iniciatīvu izstrādei, un tad arī varētu ieplānot finansējumu. 2016. gada budžetā šo pašlaik vēl nepieņemto noteikumu īstenošanai naudas nav.
Nepieciešamo preču sagādi organizēs divos veidos. Ja ar piegādātājiem noslēgs līgumu par atliktām piegādēm, konkrētās preces neglabāsies valsts noliktavās, bet tiks piegādātas tikai nepieciešamības gadījumā un tikai pēc tam valsts par šīm precēm samaksās. Tāpēc šis tiek uzskatīts par ekonomiski izdevīgāko variantu. Vaicāta par medicīnas iestāžu gatavību ārkārtas situācijām, Veselības ministrijas pārstāve Agnese Gusarova norādīja, ka ir izstrādāts un katru gadu tiek aktualizēts Valsts katastrofu medicīnas plāns. Valsts materiālajās rezervēs ir arī medikamenti, kurus var izmantot ārkārtas medicīniskajās situācijās palīdzības sniegšanai cietušajiem notikuma vietā vai ārstniecības iestādēs. Ir arī skaidrs algoritms, kā no valsts materiālajām rezervēm medikamentus un citas nepieciešamās lietas var nogādāt ārstniecības iestādēm.