Īpaši tas attiecas uz tiem pārvadātājiem, kuru specifika ir pārtikas preces, to vidū augļi un dārzeņi, kā arī tiem pārvadātājiem, kuri specializējas saldētu preču pārvadāšanā. Kritums vērojams arī Ukrainas tirgū. Tajā pašā laikā visi nopietnie nozares spēlētāji jau sen ir savus tirgus diversificējuši, tāpēc kritums Krievijas un Ukrainas tirgos, kā atzīst paši pārvadātāji, lai arī ir nepatīkams, tomēr nav liktenīgs.
Kā vienu no nozares problēmām pārvadātāji min brīžam negodīgu konkurenci ar firmām viendienītēm, kas mēdz strādāt zem pašizmaksas, tad bankrotē un atkal dibina jaunu uzņēmumu. Vēl viena problēma esot negodīgi klienti, kuri nesamaksā par pakalpojumu, paziņojot par maksātnespēju, jo ne visos gadījumos norēķini notiek ar priekšapmaksu.
Aktīvāk jāapgūst eksporta tirgi
Raksturīga Latvijas kravu pārvadājumu nozares iezīme ir lielais eksporta pakalpojumu īpatsvars. Proti, to klienti ir ne tikai no Latvijas, bet arī no citām ES valstīm, it īpaši Skandināvijas. Mūsu uzņēmumu konkurences priekšrocība ir augsta pakalpojuma kvalitāte par pieņemamu cenu. Starptautisko kravu pārvadātāju Lars Prim direktors Andrejs Oseļskis stāsta, ka viņu klientu vidū Latvijas uzņēmumu īpatsvars ir tikai 20% un pārsvarā kravas tiek sūtītas uz Zviedriju un Norvēģiju. Lielākais klientu skaits ir norvēģu uzņēmumi, jo Lars Prim Norvēģijā strādā jau 20 gadu. «Mūsu lielākie konkurenti Skandināvijas tirgū ir lietuviešu un poļu pārvadātāji. Krīzes laikā poļu pārvadātājiem bija zināmas konkurences priekšrocības, jo viņiem pretī nāca Polijas valdība un atmaksāja akcīzes nodokli par degvielu. Šāda pretimnākšana lieti būtu noderējusi arī Latvijas pārvadātājiem,» norāda A. Oseļskis. Pārsvarā Lars Prim no Norvēģijas ved lašus, kuru galvenais noieta tirgus senāk bija Krievija. Taču, kā atzīst A. Oseļskis, 2015. gadā uz Krieviju vispār nekas netika vests, jo līdzšinējo klientu preces pārsvarā bija tās, uz kurām attiecās sankcijas. Jāpiebilst, ka uzņēmums galvenokārt pārvadā saldētu produkciju. Līdz ar Krievijas virziena «apstāšanos» uzņēmuma apgrozījums 2015. gadā nokrities par 20%. Savu negatīvo artavu kritumam devusi arī krīze Krievijas un Turcijas attiecībās, jo pārvadātājs veicis pārvadājumus arī starp šīm abām valstīm. Tāpēc pašlaik galvenie tirgi ir Eiropas valstis.
Pretēji Lars Prim kravu pārvadātājs Sonora katru gadu kāpinājis apgrozījumu, un 2015. gads nebija izņēmums. Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Jānis Mozga stāsta, ka kritums Krievijas un citu NVS valstu tirgū ir bijis, bet uzņēmumam šo kritumu izdevies kompensēt ar ES valstu tirgiem, kā arī dzelzceļa un jūras pārvadājumiem. Latvijas klientu īpatsvars uzņēmumam ir apmēram 40%, un to kravas pārsvarā tiek transportētas uz Skandināvijas valstīm, kā arī Vāciju un Franciju. J. Mozga uzsver, ka galvenais Latvijas pārvadātāju trumpis ir augsta kvalitāte un iespēja sniegt pilnu loģistikas pakalpojumu spektru, sākot no stividoru un muitas pakalpojumiem līdz konsultācijām kravu iepakošanā un nostiprināšanā, tādējādi samazinot vienību skaitu un attiecīgi izmaksas. «Latvijas tirgū konkurence ir ļoti sīva, tāpēc ir vērojamas dempingošanas tendences. Turklāt atsevišķas kompānijas ar to nodarbojas ļoti aktīvi. Es gan uzskatu, ka tirgū vēl ir brīvas vietas, taču ar noteikumu, ka uzņēmumi aktīvāk apgūst citus loģistikas pakalpojumu eksporta tirgus, piemēram, Skandināvijas valstis,» norāda J. Mozga.
Brauc arī uz Maroku
Arī uzņēmums Cargomax, kā stāsta tā valdes loceklis Dmitrijs Vorņiku, katru gadu kāpina savu apgrozījumu no 10% līdz 15%. Piemēram, 2015. gadā apgrozījums salīdzinājumā ar 2014. gadu pieauga par 13%. Šādus rezultātus uzņēmumam ļāva sasniegt tas, ka «mēs nepastarpināti nestrādājam ar NVS valstu klientiem, jo pārsvarā orientējamies uz Eiropas valstu tirgiem. Tomēr daļa mūsu klientu tā vai citādi orientēta uz Krieviju un citām NVS valstīm. Šajos tirgos vērojams kritums,» norāda D. Vorņiku. Uzņēmums līdztekus pārvadājumiem uz un no Vācijas, Lielbritānijas, Itālijas, Spānijas, Nīderlandes, Šveices un Beļģijas spēj piedāvāt regulārus pārvadājumus arī uz tālākām valstīm - Turciju un Maroku.
Pateicoties Krievijas tirgus mazajam īpatsvaram, apgrozījumu 2015. gadā kāpinājis arī viens no lielākajiem sauszemes kravu pārvadātājiem SIA Kreiss. «Pašlaik mēs attīstām Baltijas un Skandināvijas virzienus. Mūsu plānos ietilpst tuvākajos gados ieņemt absolūtā līdera pozīciju vietējā tirgū. 80% mūsu klientu ir ārvalstu uzņēmumi, kravas no Latvijas iet uz ES valstīm, pārsvarā uz Franciju, Vāciju, Beļģiju, Nīderlandi. Mums ir jaunas kravas automašīnas, labi apmācīti vadītāji, kvalificēti darbinieki, kuri ir speciālisti loģistikas nozarē. Mēs daudz investējam informācijas tehnoloģijās, pateicoties tam, mums ir droša kvalitātes un kontroles sistēma,» stāsta uzņēmuma komercdirektors Andris Petrovs.
Trūkst minimāla džentlmeņa komplekta
Runājot par nozares galvenajām problēmām, līdztekus dempingošanai uzņēmēji min nepieciešamību licencēt ekspeditorus - kravu pārvadātājus. Tas novērstu situāciju, kad kāds uzņēmums, lai piesaistītu klientus, piedāvā pakalpojumus par neadekvāti zemām cenām, pēc tam bankrotē un atkal dibina jaunu uzņēmumu. «Manuprāt, viens no galvenajiem nozares uzdevumiem ir ieviest starptautisko kravu pārvadātāju - ekspeditoru - licencēšanu un sertificēšanu, tādējādi paaugstinot kvalitātes standartus nozarē,» uzsver J. Mozga. Tam, ka šāda licencēšana būtu lietderīga, piekrīt arī Liepājā bāzētā starptautisko kravu pārvadātāja Vervo direktors Māris Dreimanis. Viņš arī atklāti atzīst, ka problēmas rada negodīgie klienti, kuri nesamaksā par pakalpojumu un pēc tam paziņo par maksātnespēju. «Tā diemžēl ir regulāra prakse, kas rada ievērojamus zaudējumus. Sākotnēji mēs jaunu klientu apkalpojam tikai ar priekšapmaksu, taču pēc tam jau piekrītam pēcapmaksai, bet tad mūs mēdz «uzmest»,» stāsta M. Dreimanis. Viņš arī piebilst, ka maksātnespējas procesi norit tā, ka reti kad izdodas atgūt parādu. Arī Cargomax valdes loceklis Dmitrijs Vorņiku kā vienu no galvenajām problēmām min «pārāk liberālo likumdošanu, kas ļauj ikvienam sākt ekspeditora darbību, nenodrošinot minimālo «džentlmeņa komplektu»: pietiekamu pašu kapitālu un darbības apdrošināšanu». Savukārt A. Petrovs no SIA Kreiss kā būtisku problēmu min nestabilo ģeopolitisko situāciju, jo «visu laiku jāseko tai līdzi un jāpielāgojas, ir jāatrod jauni tirgus virzieni. Tā ir adaptācija, kas prasa laiku un resursus».
Kopumā jāteic, ka starptautiskie sauszemes auto kravu pārvadātāji par vienu no svarīgākajiem sava biznesa attīstības priekšnoteikumiem uzskata stabilitāti noieta tirgos, jo tādu faktoru kā, piemēram, embargo kādu konkrētu valstu precēm, valūtas kursu svārstības, militāras sadursmes, politiskās situācijas radikālas izmaiņas, ekonomiskā krīze iespaidā kāds no neatlaidīgi iekarotajiem tirgiem pēkšņi var izrādīties bezperspektīvs vai pat nepieejams. Turklāt pārvadātājus, kas kursē starp vairākām valstīm, ietekmē pat tik šķietami tāli un Latviju neskaroši konflikti kā attiecību pasliktināšanās starp Krieviju un Turciju.