Kā ziņots, LTRK gaidīja, ka tēriņu griešanai nodrošinās 2/3 no nākamā gada budžeta konsolidācijas, kā to pirms vēlēšanām solīja apvienības Vienotība politiķi. Taču valdības izstrādātais un Saeimā otrdien iesniegtais budžeta projekts paredz, ka izdevumu mazināšana dos 1/3 no konsolidācijas. Krasākai tēriņu mazināšanai LTRK iesniedza savus priekšlikumus, rosinot centralizēt valsts pārvaldes funkcijas, mazināt neatkarīgo iestāžu budžetus. Izglītībā piedāvāts mazināt tēriņus par vairāk nekā 30 miljoniem latu, mazinot arī skolotāju algas. Sociālajā aizsardzībā ieteikts rast vairāk nekā 50 miljonus latu, mazinot bezdarbnieka pabalsta maksāšanas laiku no deviņiem līdz sešiem mēnešiem, astoņu latu ģimenes valsts pabalstu maksāt tikai par trūcīgo ģimeņu atvasēm, mazināt slimību pabalstu u. c.
Pēc LTRK ieteikumu uzklausīšanas ekonomikas ministrs Artis Kampars (Vienotība) Dienai norādīja, ka «liela daļa no šiem priekšlikumiem ir saprātīgi un tiešām diskutējami», piemēram, attiecībā uz bezdarbnieku pabalstu.
Vienlaikus A. Kampars norādīja, ka par ieteiktajiem tēriņu mazinājumiem izglītības un sociālās aizsardzības jomā ir jārunā ar atbildīgo jomu ministriem. Izglītības un zinātnes ministrs Rolands Broks (ZZS) ar preses sekretāres Agneses Korbes starpniecību Dienai teica «viennozīmīgu nē» LTRK rosinātajam izglītībā. Ministrs piekrīt, ka reformas izglītībā ir nepieciešamas un ir arī paredzētas, tomēr šādi mehāniski griezieni, kam trūkst pamatotu argumentu no LTRK puses, būtu drauds izglītības kvalitātei.
Arī labklājības ministre Ilona Jurševska (ZZS) ir skeptiska pret LTRK priekšlikumiem, norādot, ka uz ģimenes valsts pabalsta reformas rēķina nākamgad jau iecerēts taupīt - 11 miljonus latu. Ministres ieskatā pašreizējais bezdarbnieka maksāšanas termiņš ir optimāls un te iespējas ietaupīt nav. «Arī slimības pabalsts jau ir samazināts - to piešķir līdz 26 nedēļām,» norādījusi ministre, piebilstot, ka nevar atbalstīt LTRK ieteikumus, jo ir arī jāievēro tiesiskās paļāvības princips. Savukārt LTRK ieteikto attiecībā uz valsts pārvaldes funkciju konsolidēšanu, pēc finanšu ministra Andra Vilka (Vienotība) domām, būs iespējams īstenot 2012. gadā līdz ar strukturālajām reformām izglītības un veselības jomā, Dienai sacīja ministra preses sekretārs Aleksis Jarockis, piebilstot, ka, «protams, uzņēmēji starp pirmo un otro lasījumu var iesniegt savus priekšlikumus».
LTRK to arī darīs, tāpat kā ies runāt ar ministriem un centīsies pārliecināt, kāpēc tēriņi ir jāmazina vairāk un minētos nodokļus celt nedrīkst, Dienai teica organizācijas vadītāja Žaneta Jaunzeme-Grende. Viņasprāt, veselība, labklājība un izglītība galvenokārt ir tās jomas, kur tēriņus ir iespējams mazināt vairāk, lai nebūtu jāceļ minētie nodokļi.
Jautāta, cik lielas ir cerības, ka politiķi LTRK ieteikto ņems vērā, Ž. Jaunzeme-Grende noteica: «Esmu neglābjama optimiste.» Viņa gan neatklāja, kas domāts ar «Ziemassvētku piedāvājumu», ja politiķi uzņēmējos neieklausīsies. «Ir vairākas idejas, ko esam apsprieduši,» piebilda organizācijas vadītāja.