«Mūždien mums sanāk tā: kad jau visas malas apdedzinātas, tad pēkšņi sākam spēlēt, skriet un steigties. Nesaprotu, kas mums traucē jau no pirmajām minūtēm spēlēt tā, kā darām to galotnē, kad pāris bumbu savos vārtos ir jau ielaistas. Tāda sajūta, ka bez tā pamosties nemaz nevaram,» pēc sestdienas mača ar Nīderlandi (1:2) medijiem sacīja Kazahstānas futbola izlases pussargs Samats Smakovs. Katrs viņa vārds perfekti piedienētu arī kādam Latvijas futbolistam, jo pēdējās divās spēlēs pret Čehiju (1:2) un Islandi (2:2) sarkanbaltsarkanajiem nez kāpēc bija vispirms jānonāk iedzinējos ar divu vārtu deficītu, lai spēlētu, kā nākas.
Neskatoties uz to, ka līdz šim deviņās spēlēs ne kazahi, ne latvieši nevienu uzvaru nav izcīnījuši (abām pēdējās uzvaras bija 2014. gada 5. septembrī pārbaudes spēlēs), A grupas pastarīšu duelim pretinieki noskaņoti optimistiski. Pēdējos mačos parādītais sniegums kā vieniem, tā otriem ļauj cerēt uz panākumu. Latvija Reikjavīkā otrajā puslaikā vazāja grupas līderi Islandi, neļaujot tiem pāriet pār centru, bet Kazahstāna nožēlo neizmantotās iespējas pret Nīderlandi. Mūsu fani domā, ka kazahi jau nu gan ir jāuzvar. Un otrdienas vakara viesi tāpat domā par Latviju, kas, viņu spēlētāju vārdiem, «nav nekāda Nīderlande un pat ne Islande».