83% zviedru apšauba, ka valsts spēj sevi aizstāvēt. Desmit procenti respondentu nav spējuši sniegt konkrētu vērtējumu par Zviedrijas aizsardzības spējām, bet tikai 6% ir pārliecināti, ka bruņotie spēki varētu aizstāvēt valsti uzbrukuma gadījumā, raksta The Local, atsaucoties uz socioloģisko pētījumu uzņēmuma Novus datiem.
Zviedrijas aizsardzības ministre Kārina Ēnstrema nav pārsteigta par aptaujas rezultātiem. «Manuprāt, pie mums valda neizpratne, pret ko tad Zviedrijai ir nepieciešams aizsargāties,» sabiedrības noskaņojumu skaidro ministre. «Zviedrijai nav tiešu draudu.»
Pastiprinātas diskusijas par Zviedrijas aizsardzības spējām uzšķīlās pēc tam, kad laikraksts Svenska Dagbladet pagājušajā mēnesī atklāja, ka Krievijas militārās lidmašīnas ir lidojušas tuvu Zviedrijas robežai.
Incidents noticis 29. martā, kad militāro manevru laikā divi krievu bumbvedēji pārlidojuši pāri neapdzīvotajai Gotska Sandēnes salai Baltijas jūrā.
Uz to operatīvi reaģēja divi Lietuvā dislocētie NATO iznīcinātāji, kuri pacēlās gaisā, lai izsekotu Krievijas lidaparātus. Zviedrijas gaisa spēki nespēja reaģēt, tāpēc pēc publikācijas izpelnījušies asu nosodījumu zviedru sabiedrībā.