Nozares tendences liecina, ka pēckrīzes perioda taupības režīms attiecībā uz valodu apguvi ir pārvarēts. Tieši vasarā strauji pieaug pieprasījums pēc intensīvo valodu kursiem.
Visbiežāk vasaras intensīvo valodu kursu apmeklētāji ir dažādu profesiju biroju darbinieki un uzņēmēji, kuri svešvalodu apgūst, lai pilnvērtīgāk sazinātos ar kolēģiem un darījumu partneriem ārvalstīs. Angļu valoda ir tā valoda, kuras zināšanu uzlabojumus studenti vēlas panākt visbiežāk. Līdz ar to pieaug to studentu skaits, kuru angļu valodas zināšanas jau vērtējamas kā vidējas vai labas, bet kuriem ir vēlme maksimāli pilnveidot savas saziņas prasmes.
Citu svešvalodu apguvē esam novērojuši lielu iesācēju īpatsvaru, iespējams, tas izskaidrojams ar globalizētās pasaules sniegtajām iespējām, jo students ar labām pamatzināšanām svešvalodu var turpināt apgūt individuāli pats gan ceļojot, gan sarakstoties ar domubiedriem, gan lasot un skatoties filmas un raidījumus izvēlētajā valodā. Esam novērojuši, ka tieši itāliešu un spāņu valodas apguve bieži ir hobijs, to iecienījuši cilvēki, kuriem patīk ceļot uz šīm dienvidu valstīm un baudīt to kultūru un literatūru oriģinālvalodā.
Starp valodu apguvējiem pēdējos gados ir arī daudz mediķu, skolotāju, studentu un vidusskolēnu, kuri mēneša vai divu laikā vēlas uzlabot saziņas prasmes svešvalodā. Bieži tas saistīts ar darba gaitām ārvalstīs. Valodas apguves ātrums ir tieši saistīts ar katra studenta motivāciju. Parasti intensīvie svešvalodu kursi notiek četras reizes nedēļā. Katras nodarbības ilgums ir 90 minūtes, viena intensīvā kursa garums - viens mēnesis, tomēr, ja studentam ir laiks un vēlme turpināt svešvalodas zināšanu pilnveidi, tad var apmeklēt divus vai pat trīs intensīvos kursus pēc kārtas. Ja students pēc mēneša plāno uzsākt darbu atbildīgā amatā ārvalstīs, viņam ir spēcīga motivācija apgūt valodas pamatus viena mēneša laikā, jo nav iespēju ko atlikt uz vēlāku laiku. Šāds students pats pasniedzējam palūgs papildu mājas darbu, apvaicāsies, kādos avotos iespējams brīvajā laikā klausīties TV un radio raidījumus svešvalodā, lasīt ārvalstu mediju ziņas internetā, pildīt testus, spēlēt spēles un izmantot daudz citu iespēju, kas vēl pirms 10 gadiem nebija iespējams.
Pateicoties globalizācijas procesiem un nenoliedzami arī modernajām tehnoloģijām, svešvalodu studijas mūsdienās ir krietni vieglāks process nekā tas bija senāk. Vispieprasītākā svešvalodu apguvē ir interaktīvā mācību metode, ko papildina mūsdienu tehnoloģijas - planšetdatori, viedtālruņi un citas ierīces, kas var būt labi palīgi uzdevumu veikšanā. Modernās tehnoloģijas piedāvā aizvien aizraujošākus e-mācību risinājumus un programmas, kas, piemēram, spēj koriģēt studenta izrunu. Tomēr šie risinājumi ir un paliks tikai papildu rīki valodu apguvē, jo nespēj aizstāt cilvēku savstarpējo komunikāciju mācību procesā vai nodrošināt nepieciešamo progresu.
*Skrivanek Baltic vadītāja