Pagaidām gan ideja vēl nav konkretizēta un tikai ieceres līmenī ir jaunas līdzekļu vākšanas sākšana. Iepriekšējā iniciatīvas grupa, kuras liela daļa savāktās naudas joprojām glabājas bankā, pieļauj, ka varētu lemt par līdzekļu piešķiršanu pieminekļa izveidei. Doma par K. Čakstes pieminekli atjaunojusies, pateicoties VL-TB/LNNK frakcijas vadītājam Eināram Cilinskim, taču viņam ir arī citi domubiedri, tostarp ārpus partijām esoši cilvēki, Dienai stāsta viens no viņiem - Saeimas deputāts Imants Parādnieks. Pagaidām konkrēta plāna nav, I. Parādnieks arī šaubās, vai idejas aktualizēšanai būtu jānotiek partijas līmenī. Tāpat pagaidām nav pieņemts lēmums, vai 16. martā Sapņu fabrikā plānotajā koncertā Par Latviju! tiks novietota ziedojumu kastīte pieminekļa izveidošanai. Taču I. Parādnieks ir gatavs tikties ar iepriekšējo iniciatīvas grupu, lai apspriestu iespējas kopīgiem spēkiem izveidot pieminekli.
Sākotnējā ideja par pieminekli Latvijas Centrālās padomes priekšsēdētājam K. Čakstem pieder toreizējam Latvijas Pirmās partijas valdes loceklim dzejniekam Jānim Peteram, kurš šo domu izteica 2002. gada vidū. Izveidojās privātpersonu iniciatīvas grupa, kuras redzamākie biedri bija Andris Grūtups, Jānis Naglis, Guntis Indriksons, Ēriks Masteiko, Raimonds Pauls, Viesturs Koziols un citi. 2003. gadā notika konkurss par labāko metu, kurā uzvarēja Ojāra Feldberga piedāvātā Saule, kuru bija paredzēts atklāt jau 2004. gada augustā. Tomēr projekta sadārdzināšanās dēļ no tā atteicās, un nākamo metu jau veidoja Gļebs Panteļejevs. Makets tika uzstādīts piemineklim paredzētajā vietā Brīvības un Elizabetes ielas krustojumā jeb bijušajā Ļeņina pieminekļa vietā, tomēr Rīgas Vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padome neatbalstīja šo vietu. Pēc tam kad iniciatīvas grupa noraidīja priekšlikumu meklēt citu vietu, izskanēja doma, ka aptuveni Ls 187 000 saziedotās naudas varētu pārskaitīt filmai Rīgas sargi, taču tas netika izdarīts, jo grupā nav bijusi vienprātība, atceras iniciatīvas grupas lietvedis Jānis Naglis. Viņš stāsta, ka tiem ziedotājiem, kuri identificēti, nauda atmaksāta, atskaitot metu konkursa izdevumus, tomēr bankas kontā joprojām atrodas vairāki desmiti tūkstoši latu. Precīzu summu J. Naglis nezināja teikt un piebilda, ka ar piecām nullēm tā neesot rakstāma. Ja kāds ierosinātu atjaunot līdzekļu vākšanu K. Čakstes piemineklim, iniciatīvas grupa varētu sasaukt pilnsapulci un lemt par iesaistīšanos.
G. Panteļejeva piedāvāto pieminekļa skici J. Naglis vērtē ļoti augstu, katra detaļa esot bijusi smalki izstrādāta. Visas saistības ar tēlnieku esot nokārtotas, «varam Gļebam acīs skatīties, un Gļebs mums», izteicās J. Naglis. Tēlnieks to apliecina, teikdams, ka pret iniciatīvas grupu izjūtot visdziļāko cieņu. Ja tiks izsludināts jauns konkurss, visticamāk, azarts ņemtu virsroku un viņš piedalītos, bet ar pilnīgi jaunu skici. «Piemineklim, kas bija darba stadijā, vilciens ir aizgājis, tas bija gandrīz pilnīgi pabeigts darbs, ko man nācās iznīcināt, jo tas aizņēma pusi darbnīcas. Tīri emocionāli pie tā atgriezties būtu neiespējami,» saka G. Panteļejevs.