Valdības lamāšana demokrātijās nav nekas jauns. Procedūrai lieliska psihoterapijas nozīme, jo sliktai valdībai var uzgāzt arī savas negribēšanas, nevarēšanas, nezināšanas, paģiras, slinkumus utt. Sekojot šai loģikai - jo sliktāka valdība, jo veselīgāka tauta. Vienkāršojot: jo sliktāk, jo labāk, kā norādījis priekšsēdētājs Mao.
Pēdējā laikā arī daudz cietušajai latviešu tautai atnākuši veselīgāki laiki, jo valdības juceklīgās darbības budžeta, lidmašīnu, bēgļu un citos jautājumos dod pamatu dažādām ironijām un kritikām gan masu medijos, gan smalkās pieņemšanās, gan aiz veikala uz kastēm.
Tomēr «Latvijas gadījums» ir divkārt īpašāks, jo minētajā lamāšanas kopkorī dzird (un ļoti skaļi) paša koalīcijas mugurkaula - Vienotības - biedru falsetus. Turklāt nevis kādus trešā ešelona jefiņus, bet gan pirmā izmēra spuldzes, par kurām pat Kobe Braients (amerikāņu basketbola lielzvaigzne) teiktu - viņas gaida spoža nākotne. Aš acis žilbst!
Patiesi - nesaprotamajā juceklī ar airBaltic «kukuruzņiku» afēru, kurmja rakumos izglītības druvā, budžetu stutējot pēc «eu, davai darām šitā» principa, dzird skanam neatzinīgus šņācienus no daudziem Vienotības kristālskaidrā gala speciālistiem. Summējot, tos vislabāk izsaka Ilzes Viņķeles īsais un kodolīgais «vienkārši noriebies». Minētais secinājums gan neko nerisina, toties izjusti parāda Ilzes sirdsapziņas mokas, ko, iespējams, tālākos gados kāds liberāls dzejnieks aprakstīs poēmā.
Te nu saprotama būtu sirdsapziņas ķīlnieka izlēmība - saņemt visus spēkus un, prožektoriem zaigojot, vēstīt, ka stājas no briesmīgās kompānijas ārā. Domubiedru sajūsma un tautas labākās daļas apsveikumi, kas tālāk izvēršas lieliskā politiķa karjeras turpināšanā! Piemēram Latvijas attīstības partijā, kas sevi skaidri pozicionē par vienu liberāli domājošu, jaunām idejām un cilvēkiem atvērtu kompāniju bez mazākās populisma piegaršas. Bundžu Jānis nav diez kāds liberālais elektorāts, bet vismaz nostājas skaidrība iepriecina.
Jā, par labo, progresīvo ļaužu izstāšanos no Vienotības kaut kā nav dzirdēts. Vai tiešām tas noticis ļoti, ļoti klusu? Nešķiet gan. Un tad ir lieliem burtiem rakstāmais jautājums - KĀDĒĻ nestājas ārā?
Konsultants apkopo tikai dažus iemeslus. Lasītājam brīvas rokas pielikt arī savus.
Vispirms - kur gan citur tik brīvi var realizēt kompleksainu ļautiņu lielāko prieku - lamāt savus politiskos priekšniekus. Atrādiet konsultantam kādu ilgstošu činkstētāju tais pašos zemniekos, nacionāļos, saskaņās vai citās skaņās!
Par mantu pakošanu un pārcelšanos uz jau minēto liberāļu citadeli - Latvijas attīstībai. Maz ticams, ka tur tāpat varēs burkšķēt par, piemēram, neizlēmīgu, nesakarīgu un beigu beigās noriebušos Juri Pūci. Pat Einars Repše «attīstībniekos» klusu un pieklājīgi aizbīdīts masu skatos.
Turklāt - pat ja izdotos minēto liberāļu pulciņa līdzi jutēju skaitu trīskāršot, arī tas būtu par maz, lai tiktu (vai nepamestu) Saeimas krēslus un varētu par valsts naudu turpināt aroganti spriedelēt par kārtējo «vienreiz noriebušos» šefti un uzēst ikru maizes.
Saņemties un taisīt savu partiju? Dies pasargā! Lai nu ko var teikt par Vienotības iekšējiem opozicionāriem, muļķi viņi gan nav. Kaut dažreiz tāds iespaids varētu rasties.