Ar Vienotības partijas pašvērtējumu ir trakāk nekā ar laika ziņām. Pēdējās dažādos medijos tiek ziņotas vismaz līdzīgas. Samērā vienmuļi. Cita lieta - Vienotība. Piemēram, vakarrīt ģenerālsekretārs Kampara kungs radio intervijā ziņoja, ka viņi nupat esot «vienoti un monolīti». Tajā pašā laikā ģenerāļa partijas čoms Kārlis Šadurskis LNT televīzijā klāstīja, ka «vienotā un monolītā», paliekot opozīcijā, sadalīsies. Nebūtu daudz prasīts, ja kāds producents iepriekšējā vakarā izdalītu sakopētas lapiņas ar PAREIZO VIEDOKLI. Citādi pietrūkst tikai angļu komēdiju fona smiekliņu.
Vienotās, monolītās un sadalīties gatavās partijas ģenerālpriekšnieks sūdzējās, ka viņi jūtas pazemoti un aizskarti no valdības veidošanas iniciatoru puses. Tāda uzvedība nav nekas labs laikā, kad izsludinām cīņu pret naida runu, par cilvēka tiesībām un toleranci. Gan jau arī partijas tāpat kā indivīdi drīkst vērsties kādā Eiropas partijtiesību tiesā un prasīt kompensāciju par morālo kaitējumu. Tiesa piespriestu pamatīgus miljonus, lielīgie biedri no Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) bankrotētu un paši nonāktu lūdzēju lomā. Uh, kas par skatu - Brigmanis kautrīgi grabinās gar Vienotības stenderēm.
Tomēr par godu Kampara kungam jāteic, ka viņš, savas rīta bēdas sūdzot, aizrunājās vēl tālāk nekā viņa arogantie draugi/oponenti no ZZS. Lūk, te gan varētu izcelties masveidīgi tiesu darbi par morāliem kaitējumiem.
Proti - blakus citām bēdām vislielākā esot, ka Vienotībai pārraugāmās ministrijas nu atmetot «pēc pārpalikuma principa». Arī Āboltiņas kundze jau iepriekš runājusi līdzīgi. Par drupačām no galda.
Kas tad ir šīs drupačas, saslaukas, atlikumi vai kā nu tur vēl? Pie atlikumiem, pēc visa spriežot, jāskaita Ārlietu, Iekšlietu, Izglītības un zinātnes, Ekonomikas un Labklājības ministrija - tātad eventuālais piedāvājums no Kučinska kunga puses. Tas, ka Izglītības ministrija norakstīta, piedodiet, atkritumos, bija skaidrs jau iepriekš, kad pašu nominētā ministre Seile tika atstāta viena pati, gumijas laiviņā mēģinot izairēt cauri reformu un algu modeļu strāvojumiem. Lai nu viena Mārīte, bet atlikumu vai pabiru kategorijā sanāk arī draudzīgā skolotāju saime, augstskolas ar vai bez reformām un dažs Latvijā nejauši palicis zinātnieks.
Iepriekš par prioritāru sauktā iekšlietu sistēma laikam pēc loģikas jādēvē par prioritāru drupaču, no kā gan patruļpolicijas seržantam ap dūšu labāk nepaliek.
Bet ko nu iepriekšējās divas. Sūdzot savas bēdas par nepieklājību un drupaču piedāvājumu, «vienotās un monolītās» partijas līderi pielaiduši trakāku kļūdu. Nav grūti atminēt, «zem» kuras ministrijas dzīvojas Latvijas apjomīgākais un uz epitetiem īpaši jūtīgais elektorāts. Pusmiljonīgā pensionāru armija, jādomā, izrādītu sevišķu sajūsmu par atlikumu vai pārpalikumu godu. Uz starptautisko tiesu, domājams, neskries, taču, kas attiecas uz nākamajām vēlēšanām - tur dosies naigi vien. Par tālāko negribas domāt…
Uz šī fona Ārlietu ministrijas iesaukums pārpalikumu bataljonā šķiet sīkums vien. Diplomāti paudīs «vieglu neizpratni», vai kas nu pēc protokola tādās reizēs pienākas. Cita lieta, ka šamējie varētu partijas spices «atlikumus» mazliet padresēt diplomātijā, grūtā pirmdienas rīta uzrunas būvējot.
*ļoti neatkarīgs konsultants