Uz vietas vilto maz
Viltoti pārsvarā tiek lielie, slavenie zīmoli, piemēram, no modes precēm Louis Vuitton un Channel somas, Apple un Samsung tālruņi un to aksesuāri, Rolex, Hublot, Omega pulksteņi, dažādu zīmolu, piemēram, Disney, Marvel, Spiderman rotaļlietas, no sporta precēm - Nike, Adidas sporta apavi un apģērbs. Latvijā viltojumus pārsvarā atklāj pasta sūtījumos, kas nāk no ārvalstu interneta veikaliem, un visbiežāk pasūtītās preces ir kosmētika, apavi, kā arī saulesbrilles un pulksteņi. «Visbiežāk izņemtās viltotās preces nosūtītas no tādam valstīm kā Ķīna, Honkonga, Indija, Singapūra un Apvienotie Arābu Emirāti,» izklāsta Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas pārvaldes direktora vietniece Sandra Kārkliņa-Ādmine.
Arī EITSB pētījumā norādīts, ka galvenais viltoto preču izplatīšanas kanāls ir internets. Divas trešdaļas viltoto preču nāk no Ķīnas, kurai seko Indija, no kuras nāk vairums viltoto farmakoloģisko preču. Saskaņā ar pētījuma datiem gada apgrozījums pasaulē viltoto farmakoloģisko preču apritē ir 75 miljardi eiro.
Ja runā par konkrētiem gadījumiem, kas minēti pētījumā, tad var minēt, ka tiesībsargājošās institūcijas pirms diviem gadiem Beļģijā atklājušas nelegālu viltoto vīnu ražotni, kur pudelēs ar slavenu vīna darītavu etiķetēm pildīts lēts, zemas kvalitātes vīns. Savukārt Čehijā atklāta nelegāla mājsaimniecības preču ražotne un izņemti 120 000 pudeļu ar trauku mazgāšanas līdzekļiem un 17 000 šampūna pudeļu, kas arī bijuši viltojumi.
Latvijā, kā stāsta S. Kārkliņa-Ādmine, absolūti lielākais vairums viltoto preču ienāk no ārvalstīm, uz vietas pārsvarā tiek viltoti vienīgi pašmājās ražotie alkoholiskie dzērieni, piemēram, uzņēmuma Latvijas balzams ražotā produkcija. Tas, kā skaidro S. Kārkliņa-Ādmine, iespējams, saistāms ar mazo noieta tirgu, jo te, Latvijā, viltot, piemēram, Nike sporta apavus vai pazīstamo zīmolu kosmētiku ir finansiāli neizdevīgi. To apliecina arī cigarešu ražotāja Philip Moriss Latvijas pārstāvniecībā teiktais, ka mūsu tirgū tikpat kā nav viltotu cigarešu, jo daudz lētāk un vienkāršāk ir kontrabandas ceļā ievest Krievijā un Baltkrievijā ražotās cigaretes.
Internetveikalu riski
Saskaņā ar EITSB pētījumu par viltojumiem kosmētikas nozarē Latvijā tā katru gadu zaudē ap 16,9% no nozares kopējā pārdošanas apjoma tieši viltojumu dēļ. Kosmētikas ražotāja Madara Cosmetics direktors Uldis Iltners gan teic, ka viņu viltojumu izplatība īpaši neuztrauc, jo līdz šim Madaras ražoto kosmētiku neviens neesot viltojis. Arī Latvijas Ķīmijas un farmācijas uzņēmumu asociācijas izpilddirektore Raina Dūrēja teic, ka asociācijai neesot ziņu par kādiem Latvijā ražotu kosmētisko līdzekļu viltojumiem. S. Kārkliņa-Ādmine bilst, ka viltota kosmētika Latvijā pie patērētājiem iespējams nonāk, tiem iepērkoties interneta veikalos, kas pārsvarā ir reģistrēti ārvalstīs. VID Muitas pārvaldes pārstāve skaidro, ka, «iepērkoties dažādos interneta veikalos, pastāv risks neapzināti iegādāties pazīstamu zīmolu atdarinājumus. Tas galvenokārt attiecas uz mobilajiem tālruņiem un to aksesuāriem, rokassomiņām, apģērbiem, apaviem, dažādām elektroprecēm, arī medikamentiem. Viltotās preces parasti ir zemākas kvalitātes un krietni lētākas nekā oriģinālie izstrādājumi, un pats sliktākais - tās dažos gadījumos var apdraudēt patērētāju veselību un pat drošību. Tādēļ rekomendējam - pirms pasūtīt preces internetā, šaubu gadījumos vērsties pie oficiālā preču pārstāvja Latvijā vai konkrētā preču ražotāja.» S. Kārkliņa-Ādmine arī norāda, ka medikamenti, kurus cilvēki iegādājas interneta veikalos un kur ir liels viltojumu risks, pārsvarā ir domāti svara zaudēšanai un potences paaugstināšanai.
Veselības inspekcijā skaidro, ka medikamentu un kosmētisko līdzekļu pārbaudēs uzsvars tiek likts uz preču drošību, nevis to, vai tās ir oriģinālas vai viltotas. Līdzīga pieeja ir arī Patērētāju tiesību aizsardzības centram (PTAC). Centra pārstāve Sanita Gertmane stāsta, ka PTAC uzmanības lokā ir tieši preču drošības, nevis izcelsmes jautājumi un nedroša var būt ne tikai viltota, bet arī oriģinālražojuma prece, tādēļ arī viltojumi atsevišķā PTAC statistikā neparādās.
Vilto dzērienus
Saskaņā ar VID Muitas pārvaldes datiem 2015. gada pirmajos deviņos mēnešos izņemtas 12 353 vienības viltotu preču par kopējo vērtību 382 226,59 eiro. Šogad viltotās preces pārsvarā atklātas pasta sūtījumos privātpersonām no interneta veikaliem. Jāpiebilst, ka ar ārzemēs reģistrētiem interneta veikaliem mūsu tiesībsargājošās institūcijas īpaši necīnās, jo tie nav Latvijas jurisdikcijā. Pagājušajā gadā izņemto viltoto preču vērtība bijusi krietni lielāka - 2 148 701,16 eiro -, jo starp tām bijuši ne tikai privātpersonu sūtījumi, bet arī viena komerckrava ar viltotām precēm.
Uzņēmuma Latvijas balzams juridiskais konsultants Valdis Bīmanis stāsta, ka uzņēmums bieži sastopas ar savas produkcijas viltošanu. «Pēdējos divos mēnešos vien ir bijuši trīs gadījumi, kad esam sastapušies ar viltojumiem. Galvenie zīmoli, kurus vilto, ir Rīgas melnais balzams un degvīni Stoļičnaja un Moskovskaja. Jāteic, ka viltotāji orientējas uz vidusmēra pircēju, kurš mēdz alkoholu pirkt arī tirgū. Dārgos zīmolus īpaši nevilto, jo patērētāji tos iegādājas lielos, stabilos veikalos, nevis tirgū vai kādā garāžā.» Taujāts, kā «neuzrauties» uz viltojumu, V. Bīmanis rekomendē alkoholu nepirkt tirgū, bet tikai lielos veikalos. «Vajadzētu pievērst uzmanību arī cenām. Jāteic, ka nodokļi vien litram stiprā alkohola veido septiņus eiro, tātad, ja jums piedāvā litru šņabja lētāk par septiņiem eiro, tas noteikti būs viltojums,» skaidro V. Bīmanis. Uzņēmuma pārstāve Dana Hasana piebilst, ka viltotāji cilvēku muļķošanā aizgājuši tik tālu, ka ar Latvijas balzama preču zīmi piedāvā dzērienus, kādus uzņēmums vispār neražo. Visbiežāk izplatītais piemērs ir it kā Latvijas balzama ražots ķiršu šņabis.
To, ka viltojumu no oriģināla vislabāk var atšķirt pēc neadekvāti lētas cenas, bilst visi aptaujātie.