Netiks atraidītas pat dažas minūtes. «LV100.lv tika radīts, lai katrs sajustos atbildīgs un piederīgs tam, kas notiek šeit un tagad. Lai katrs svinētu Latvijas dzimšanas dienu kā savējo. Lai mēs sagaidītu nākamos simts gadus vēl stiprāki, saliedētāki un priecīgāki. Lai katrs varētu droši un lepni teikt - Es esmu Latvija!» pasākuma patosu iezīmē Latvijas Radio radošā direktore un Simtgades stundu dāvināšanas idejas autore Una Rozenbauma. Projektu veido un atbalsta Kultūras ministrijas Latvijas valsts simtgades birojs, Latvijas Radio un Latviešu folkloras krātuve.
Vairāki Dainu skapji
«Latviešu folkloras krātuve (LFK) ir viens no lielākajiem folkloras arhīviem Eiropā. Un tikai tāpēc, ka tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju daudzas desmitgades entuziastiski vākuši folkloru un to iesūtījuši glabāšanai LFK. Kopīgiem spēkiem pārrakstot mūsu folkloras mantojumu, mēs tam piešķirsim mūsdienīgu papildu vērtību. Ja 100 tūkstoši cilvēku uz pusstundu kļūtu par aktīviem simtgades burtniekiem, kopīgais devums Latvijai apjoma ziņā būtu mērāms vairākos Dainu skapjos,» uzsver LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētniece Sanita Reinsone.
Latviešu folkloras krātuvē atrodas mīklas, nostāsti, tautasdziesmas, ticējumi un citas folkloras vienības visās valodās, kas lietotas Latvijas teritorijā. Lai šo dārgumu lādi ikviens varētu atvērt jebkurā pasaules malā un ar dažiem klikšķiem atrastu, piemēram, mīklas par zivīm poliski vai ticējumus par mežu jidišā, šie materiāli jāpārraksta jeb jāizburto. Latvijas bagātības veido visas tautas, kas te dzīvojušas, tāpēc garamantu krājumā pārrakstīšanu gaida 100 000 lappušu latgaliešu, lībiešu, lietuviešu, igauņu, krievu, baltkrievu, jidiša, poļu, romu, vācu un latviešu valodā.
Par pirmajiem simtgades burtniekiem preses pasākumā tika aicināti Latvijas Kultūras akadēmijas rektore Rūta Muktupāvela, kura pārrakstīja kādu lietuviešu tautasdziesmu, dzejnieks Sergejs Timofejevs, kurš digitāli atšifrēja krievu častušku. Savukārt Marina Gehta, muzeja Ebreji Latvijā direktora vietniece, savu laiku un valodu prasmes dāvināja, pārrakstot ebreju sakāmvārdu jidišā, bet lībiešu valodas un kultūras pētnieks Valts Ernštreits atšifrēja skaitāmpantu lībiešu valodā. Latviešu mīklu Divi vīri kalnā kāpa viens otru nepanāk pārrakstīja Latvijas valsts simtgades biroja vadītāja Linda Pavļuta.
Viss būs skaidrs
Vaicāts, kā rīkoties, ja rokraksts ir nesalasāms vai nav saprotami atsevišķi vārdi, Latviešu folkloras krātuves pētnieks Toms Ķencis skaidro, ka digitālajā platformā pdf formātā būs izlasāma instrukcija ar biežāk uzdotajiem jautājumiem. Bet viņa ātrais padoms ir uzmest aci un novērtēt, vai es to varu. «Es pats arī neesmu liels rokrakstu lasītājs,» iedrošina T. Ķencis.
Labā griba - brīnišķīgi, taču, visticamāk, nav vēl piedzimis cilvēks, kurš nekad nepārrakstītos. Arī par to ir padomāts. «Mums ir septiņu cilvēku komanda, kas nodarbojas ar skenēšanu un ieskenētā materiāla rediģēšanu,» stāsta speciālists.