Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā +18 °C
Daļēji apmācies
Svētdiena, 22. septembris
Maigurs, Mārica, Māris

Visvairāk sūdzas par vietējās varas lēmumiem

Jūsu vadītā biroja uzmanības lokā ir publisko ēku drošības pārbaudes. Kas šajā jomā paveikts?

Pusgada laikā mēs, Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB), radījām metodisko ietvaru, kā publisko ēku kontroles veikt, akcentu liekot uz četriem pamatjautājumiem - ēku mehānisko stiprību, ugunsdrošību, veselības aizsardzību un vides pieejamību. Patlaban uzmanība fokusēta galvenokārt uz Rīgu un Pierīgas reģionu, jo apmēram puse no pārbaudāmajām publiskajām ēkām atrodas Rīgā. Par mērķi izvirzījām gadā realizēt ap 2000 kontroļu, pirmajā ceturksnī veicām metodikas izstrādi, darbu reāli sākām otrajā ceturksnī, tagad jau trīs mēnešus esam veltījuši kontrolēm. Vidēji mēnesī pārbaudām ap 300 ēku. Tieši ugunsdrošība un mehāniskā drošība jeb mehāniskā stiprība ir tās jomas, kurās esam konstatējuši vislielākos pārkāpumus. Jāuzsver, ka interpretācijas jautājums - kurā brīdī mehāniskā stiprība ir pārkāpta - ir ļoti aktuāls, jo BVKB būvinspektora viedoklis var atšķirties no ēkas īpašnieka viedokļa. Trijos gadījumos esam norādījuši, ka ēkas stāvoklis ir ļoti kritisks. Viena no šīm ēkām ir Rīgas cirks.

Kas ir pārējās divas ēkas?

Arī abas pārējās atrodas Rīgā un ir publiskas ēkas, kurās uzturas vairāk par simts cilvēkiem. Neesam pieņēmuši lēmumu par šo ēku ekspluatācijas pārtraukšanu, līdz ar to pagaidām konkrēti tās nenosaukšu. Esam pieprasījuši paskaidrojumus ēkas īpašnieka līmenī, kādēļ izveidojusies šāda situācija un ko plānots darīt. Līdzšinējā prakse attiecībā uz ēku ekspluatāciju bijusi tāda: «Kamēr nebrūk, tikmēr ēka mierīgi var stāvēt.» Arī par graustiem bieži teikts: «Māja taču nebrūk.» Tādu gadījumu, kad nedrošības dēļ apturētu kādas ēkas ekspluatāciju, Latvijā nav bijis. Jautājums ir, vai noraut rokas bremzi, respektīvi, pateikt, ka ēkas ekspluatācija jāpārtrauc, vai arī brīdinoši pakratīt pirkstu un pateikt, ka ekspluatāciju tūlīt liksim pārtraukt, ja ēkas īpašnieks nepierādīs, ka veic konkrētas darbības ēkas drošības paaugstināšanai. Problēma ir tā, ka normatīvajos dokumentos nav konkrēti pateikts, teiksim, cik lielām jābūt plaisām ēkas sienās, lai pārtrauktu ēkas ekspluatāciju, un te parādās subjektīvais faktors, kad mūsu būvinspektors saka - šādu ēku ekspluatēt nedrīkst, bet ēkas īpašnieks iebilst, ka ēku ekspluatēt tomēr drīkst. Seko ilga diskusija. Tā tas ir gadījumā ar Rīgas cirku.

Attiecībā uz BVKB pilnvarām jūs būtu tiesīgi pateikt, ka ēkas durvis jāslēdz un cilvēkus ēkā ielaist nedrīkst?

Jā, mēs esam tiesīgi pieņemt lēmumu par ekspluatācijas pārtraukšanu. Ņemot vērā, ka līdz šim tādas prakses nav bijis, mēs esam jauna ceļa sācēji.

Mēs plānojam arī sabiedrību detalizēti informēt par biroja veikto pārbaužu rezultātiem un paši birojā diskutējam par to, cik detalizēti sabiedrību iepazīstināt ar konstatētajiem ēku ekspluatācijas pārkāpumiem. Tas varētu būt tā simbolu līmenī: zaļš - viss kārtībā, dzeltens - zem jautājuma zīmes un sarkans - ēka, kurā iekšā labāk neiet. Turklāt šāda informācija par apsekotajiem objektiem varētu būt pieejama BVKB mājaslapā.

Pieminējāt, ka publiskajās ēkās bieži konstatējat pārkāpumus ugunsdrošības jomā. Kas tie ir par pārkāpumiem?

Šādi pārkāpumi visbiežāk saistīti ar to, ka ugunsdrošības sistēmas ēkā ir butaforija. Ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu (VUGD) esam vienojušies, ja jāaptur ēkas ekspluatācija ugunsdrošības noteikumu pārkāpumu dēļ, tad gala lēmumu pieņem VUGD.

Vēl viena problēma, kas ir hroniska kaite un no regulējuma viedokļa ir nesakārtota, saistās ar vides pieejamības prasībām, jo skaidrs, ka tādas prasības vides pieejamībā, kādas tiek izvirzītas jaunbūvēm, nevar izvirzīt ekspluatācijā jau esošām ēkām, un te aktuāls ir jautājums, kādas vides pieejamības prasības izvirzīt ekspluatācijā esošām ēkām. Sadarbojamies ar organizāciju Apeirons, kas iesaistījusies mūsu metodiskajā darbā, bet arī Apeirona pārstāvji galvenokārt runā par prasībām jaunbūvēm. Tomēr arī attiecībā uz ekspluatācijā esošajām ēkām mēs gribam izvirzīt vides pieejamības prasības, jo uzskatām, ka valsts noteiktām prasībām jābūt. Tās gan var būt arī rekomendācijas.

Viena no biroja prioritātēm šāgada otrajā ceturksnī bijusi tirdzniecības ēku uzraudzība. Kādi ir secinājumi?

12% gadījumu esam konstatējuši, ka viss ir kārtībā. Ļoti bieži ir tā, ka nevar sacīt - ēkā pilnīgi viss ir kārtībā, bet nav arī jāuztraucas par ēkas drošību. Ir sīkas piezīmes par to, kādas nepilnības jānovērš. Kopumā tirdzniecības centros patlaban lielas problēmas neesam konstatējuši, ir atsevišķi gadījumi, kad ēku drošības jomā ir problēmas, bet nevar sacīt, ka tādas būtu ar daudziem tirdzniecības centriem.

Vasarā pārbaudāt arī izglītības iestāžu ēkas. Skolas ir drošas bērniem un pedagogiem?

Ja ar tirdzniecības centriem ir tā, ka ēku īpašnieki nereti apšauba mūsu biroja speciālistu norādes uz drošības pārkāpumiem un pārkāpumus novērš, kā mēdz sacīt, gariem zobiem, tad ar izglītības iestādēm savukārt ir tā, ka ēku īpašniekiem zināmā mērā ir pat ieinteresētība, lai tiktu atrastas sīkas nepilnības, jo tad rodas iespēja prasīt finansējumu no valsts vai no pašvaldības pārkāpumu novēršanai. Tā ka izglītības iestādes ir ieinteresētas saņemt skrupulozu savas drošības izvērtējumu un visas nepilnības novērst.

Ja runājam par ēku vecuma saistību ar ēku drošību, vai pamatots ir viedoklis, ka ar drošību ir problēmas ne tikai pirms daudziem gadu desmitiem būvētām ēkām, bet nesen, tā dēvētajos, treknajos gados, celtajām ēkām?

Viedoklis, ka treknajos gados būvētajām ēkām drošības jomā vērojamas problēmas, ir pamatots. Esam secinājuši, ka ir objekti, kuri nodoti ekspluatācijā, bet kurus nedrīkstēja nodot ekspluatācijā, un rodas jautājumi - vai pārkāpumus iepriekš neviens nemācēja saskatīt, vai arī neviens negribēja saskatīt? Gan treknajos gados, gan pēdējo piecu gadu laikā ir uzbūvētas un ekspluatācijā nodotas ēkas ar būtiskām atkāpēm no normatīvo aktu prasībām. Jaunāka ēka nenozīmē drošāka ēka, un senāka ēka nenozīmē to, ka ēka noteikti nav droša.

Jūsuprāt, ēkas īpašnieka atbildība būtu jāpalielina un būtu jāpastiprina sankcijas par pārkāpumiem?

Principā atbildība arī tagad ir paredzēta Civillikumā.

Jā, bet Civillikumā galvenokārt paredzēta atbildība par darbības vai bezdarbības sekām.

Tā ir. Būtu vajadzīgs likums, kas definē publisko ēku īpašnieka preventīvo atbildību. Līdzīgi kā ir jau tagad attiecībā uz automašīnām - ja braucam ar automašīnu, tad zinām, kādi ceļu satiksmes noteikumi jāievēro, kādas ir prasības automašīnas tehniskajam stāvoklim un kādas - apdrošināšanai. Ja nebūtu regulējuma par automašīnām, tad arī katram būtu savs viedoklis, kas ir automašīna labā tehniskajā stāvoklī un sliktā tehniskajā stāvoklī.

Plānojat Ekonomikas ministriju rosināt izstrādāt regulējumu publisko ēku ekspluatācijai?

Jā, esam par to jau ministrijā diskutējuši, turklāt rudenī mums Saeimas deputātiem jāziņo par BVKB darbu kopumā, un šis ir viens no punktiem, par kuru plānojam runāt.

Diskusijas ir arī par to, kas ir publiskā ēka, kurā uzturas vairāk par simts cilvēkiem un kura jāuzrauga BVKB, nevis pašvaldībai, jo publiskās ēkas līdz 100 cilvēkiem jāuzrauga pašvaldībai. Var būt veikals, kurā nav tik daudz pircēju, lai veikals atbilstu šādai kategorijai - virs 100 cilvēkiem. Metodikas, kā noteikt - publiska ēka līdz simts cilvēkiem vai arī vairāk par 100 cilvēkiem - mums Latvijā arī nav, tāpēc BVKB patlaban izstrādā savus ieteikumus.

Patlaban dažādu valsts dienestu redzējums par to, kas ir publiska ēka virs simts cilvēkiem, ir ļoti atšķirīgs, savukārt pašvaldību būvvaldēm ir vēl jo atšķirīgāki viedokļi.

Jūsuprāt, ja tiek konstatētas problēmas ēkas ekspluatācijā un rodas riski ēkas apmeklētāju drošībai, problēma ir naudas trūkums vai izpratnes par drošību neesamība? Vai var teikt, ja visos līmeņos būtu vairāk naudas, tad būtu mazāk problēmu ar ēku ekspluatāciju un drošību?

Naudas trūkums nav vienīgais problēmas cēlonis. Aktuāla problēma ir arī ēkas nomnieka atbildības apmērs, respektīvi, nomnieks vai tā persona, kas ēku izmanto ar lietojuma tiesībām, ir vai nav līdzatbildīga, ja ēkas drošības līmenis ir tāds, ka rodas riski apmeklētājiem? Vai arī atbildība gulst tikai uz ēkas īpašnieku? Tas arī ir ļoti aktuāls jautājums.

Būvprojektu ekspertīžu organizēšanu plānojat sākt no nākamā gada 1. janvāra?

Jā, un te ir divi punkti. Viens punkts saistīts ar to, kādas prasības tiek izvirzītas fiziskai personai kā ekspertam, otrs punkts saistīts ar prasībām, kādas piemērojamas komersantam, kas sniedz pakalpojumus ekspertīzē. Tagad mēs, BVKB, fundamentāli mainām situāciju, pasakot, ka ekspertīzes varēs veikt tikai tie komersanti, kuri paši neprojektē un paši nebūvē. Tas pilnībā maina līdzšinējo praksi, bet ir jāmaina situācija, ka ekspertīzes veicējs ekspertīzi īsteno nevis tāpēc, lai izpildītu to, ko pasūtītājs vēlas, bet tāpēc, ka ir vēlme palīdzēt sev tuvam uzņēmumam vai iegriezt konkurentam, un interešu konflikti praktiski ir ikdiena. Otrs punkts saistīts ar to, ka esam secinājuši, būvprojektu kvalitāte ir zema, pat kritiska. Patlaban pret projektēšanas birojiem praktiski nav nekādu prasību, birojā vidēji ir nedaudz vairāk par vienu cilvēku un tas neļauj projektēšanas birojam radīt kvalitatīvu projektu, ja runājam par kaut ko vairāk kā privātmāja. Par projektu atbild projektētājs - nevis eksperts, un ir jābūt sistēmai, kā projektētājs pārbauda sava darba rezultātu, pirms to vispār no savām rokām laiž ārā, bet kāda pārbaudes sistēma var būt projektēšanas birojā ar vienu un komats trim vai vienu komats pieciem cilvēkiem? Praktiski nekāda!

Jūsu vadītā biroja atbildības joma ir arī sūdzību izskatīšana par normatīvo aktu pārkāpumiem būvniecības procesā. Saņemat vairāk sūdzību, kā bijāt domājuši?

Vairāk, bijām paredzējuši, ka šogad pirmajā pusgadā saņemsim 100 sūdzību, bet esam saņēmuši aptuveni 150. Mēs pieņemam jebkuras personas sūdzību un par jebkuru būvobjektu jebkurā tā stadijā. Visvairāk sūdzas par vietējo pašvaldību attieksmi, par vietējās administratīvās varas rīcību, un rodas iespaids, ka iedzīvotāji mūsu iestādē redz pēdējo salmiņu, pie kā pieķerties, jo pašvaldības ignorē, viņuprāt, likumīgās prasības. Esam arī konstatējuši gadījumus, kad pašvaldība tiešām ignorējusi kādas personas likumīgās prasības. Taču pamatā šādos gadījumos problēmas cēlonis, mūsuprāt, ir pašvaldības pārstāvju kompetences trūkums, nevis ļaunprātība. Gadās arī, ka problēmas sakne ir atšķirīgā izpratne par prasībām. Mūsu birojam nav pienākuma sodīt pašvaldības, bet mēs sniedzam informāciju pašvaldībām, izklāstot savu nostāju. Ir nepieciešams izglītot pašvaldību darbiniekus, it īpaši nepieciešams izglītot būvinspektorus, lai novērstu atšķirīgu, pat diametrāli pretēju skatījumu un profesionalitātes trūkumu.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

BVKB

Darbības virzieni
Publisko ēku ekspluatācijas uzraudzība (no 1.01.2015.)
Būvdarbu valsts kontrole un pieņemšana ekspluatācijā (no 1.07.2015.)
Iesniegumu un sūdzību izskatīšana par būtiskiem normatīvo aktu pārkāpumiem būvniecības procesā
Informatīvie pasākumi uzņēmējiem un pašvaldībām
Būvprojektu un būvekspertīzes ekspertīžu organizēšana (no 1.01.2016.)

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Labotāja ar lielo sirdi

Mēs esam viņu redzējuši daudzos seriālos un kinodarbos. Viņa ir jauna, spara pilna, pasauli redzoša. Ar ienākumiem, izglītību, dzīvesvietu, mīļoto vīrieti, ar kuru izveidojies attiecību kala...








Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?