R. Balodis Dienai atzina, ka vairs neesot bijis drošs par komisijas vairākuma atbalstu dokumentam, ja Vienotības un Saskaņas deputāti nobalsotu pret politiķu un augstu ierēdņu nosaukšanu. Tādā gadījumā viņš pats arī vairs nezinātu, kā rīkoties, tāpēc vēlreiz vēlas pārrunāt situāciju ar partiju pārstāvjiem. Komisijas pilnvaras beidzas 10. novembrī. Inguna Sudraba (NSL) preses konferencē sacīja, ka tas būtu spļāviens sejā sabiedrībai, ja komisijas darbs beigtos bez rezultāta, jo tās sēdēs piedalījās augsta līmeņa profesionāļi, kas tērēja savu laiku, un turpmāk viņus būtu grūti motivēt to darīt.
Parlamentāro izmeklēšanas komisiju, kura vērtē 2013. gada novembrī notikušo Zolitūdes traģēdiju, kad, sabrūkot lielveikalam Maxima, gāja bojā 54 cilvēki, Saeima izveidoja pērn novembrī. Komisijas sēdes, uz kurām tika aicināts plašs ekspertu loks un arī cietušo pārstāvji, bija atklātas un vērojamas internetā, kur tās esot noskatījies teju pusmiljons interesentu, zināja teikt Artuss Kaimiņš (LRA). Komisijai atvēlētais finansējums bija 1200 eiro mēnesī, un tās gala ziņojuma projekts pieejams internetā. Tajā ir arī ieteikumi valdībai un Saeimai, lai novērstu šādu traģēdiju atkārtošanos nākotnē. R. Balodis uzskata, ka Saeimā būtu jāizveido Būvniecības apakškomisija, jo tieši nepilnības šīs jomas regulējumā esot pamatā notikušajam. No tā arī izriet ierosinājums nosaukt atbildīgās personas, ko piedāvāja A. Kaimiņš, un ar to sākās visas likstas, jo drīz pēc tam sekoja citi priekšlikumi, kas paplašināja politiski atbildīgo sarakstu līdz 16 personām. Pagājušajā nedēļā koalīcijas deputāti nolēma par ziņojumu apspriesties Saeimas bibliotēkā, kur sēdes nemēdz notikt, bet R. Balodis šajās telpās tajā laikā sasauca komisijas sēdi. Tajā bija kvorums, un deputāti nolēma sašaurināt atbildīgo personu sarakstu līdz septiņiem. Tajā palika bijušais premjers Valdis Dombrovskis, bijušie ekonomikas ministri Artis Kampars un Daniels Pavļuts, bijušie ministrijas valsts sekretāri Anrijs Matīss un Juris Pūce, kā arī Rīgas mērs Nils Ušakovs un Rīgas būvvaldes vadītājs Inguss Vircavs.
Zināms, ka A. Kaimiņš savu darbību saskaņo ar profesionāliem sabiedrisko attiecību speciālistiem un konsultaniem, kuru vidū varētu būt arī zvērināts advokāts Aldis Gobzems. Lūgts komentēt, vai tā tas bijis arī šajā gadījumā, A. Kaimiņš Dienai noraidīja sadarbību ar A. Gobzemu atbildīgo personu saraksta sagatavošanā, bet uzsvēra, ka šāds saraksts ir nepieciešams - V. Dombrovskis un D. Pavļuts jau paši atzinuši savu atbildību.
Savukārt Kārlis Seržants (ZZS) neredz pamatu atcelt sēdi. ZZS deputāti ir pret atbildīgo politiķu iekļaušanu ziņojumā, bet neatkarīgi no tā, kādu lēmumu komisija pieņemtu, ZZS balsotu par ziņojumu. «Ziepju operā es netaisos piedalīties - ja tas pārvērtīsies šovā, es varētu atteikties no savas tālākās līdzdalības tajā,» Dienai sacīja K. Seržants. Ints Dālderis (Vienotība) ir aicinājis svītrot visus uzvārdus, jo bez nopietnas izvērtēšanas un pamatojuma šādu sarakstu nevar veidot. Arī viņš sacīja: «Smagā farsa žanrs nav tas, kur es būtu gatavs piedalīties.» Uz vaicāto, kā saviem deputātiem komisijā rekomendēs rīkoties Saskaņas frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs, viņš teica: «Personīgā atbildība ir izvērtējama tiesā. Ja vieni politiķi pieprasa citiem politiķiem politisko atbildību, tas devalvē politiskās atbildības būtību.»
Tikmēr premjere Laimdota Straujuma (Vienotība) žurnālistiem uzsvēra, ka svarīgākais ir novērst Zolitūdes traģēdijas atkārtošanos, nevis strīdēties par amatpersonu vārdiem komisijas gala ziņojumā. Viņa arī norādījusi, ka tiesībsargājošās iestādes veic savu darbu saistībā ar Zolitūdes traģēdijas izmeklēšanu. Pirmdien Ģenerālprokuratūra paziņoja, ka Zolitūdes traģēdijas krimināllietu nodevusi tiesai. Apsūdzība celta deviņām personām, vēsta LETA. Prokuratūra par cietušajiem Zolitūdes traģēdijas krimināllietā atzinusi 263 personas. Turklāt bijuši vismaz 30 gadījumu, kad varēja novērst lielveikala jumta sabrukšanu, norādījis prokurors Agris Skradailis. Kopējais pieteiktais kompensācijas apmērs lietā ir 155 miljoni eiro.