Zivjērgļu populācija aug

Latvijā tuvākās ligzdas viena no otras ir ap 700 m. Taču zivjērglis ir saticīgs - gadās, ka tajā pašā kokā zemāk ligzdo arī melnais stārķis. Pielidošanas trajektorija katram sava - stārķis lido starp kokiem, zivjērglis - no augšas.
Zivjērglis piecieš arī apakšīrniekus, mazos putnus, kas dzīvo pašā ligzdā - baltā cielava, lauka zvirbulis. Līdzīgi ir arī baltajam stārķim, kura ligzda ir teju kā komunālais dzīvoklis.
Zivjērgļa mūža garums var sasniegt pat 26 gadus, kaut dažādu apstākļu dēļ vidēji ir tikai 8-10 gadi. Vecākais Latvijā manītais zivjērglis ir kaimiņš no Igaunijas, kuram, kā vēsta gredzenošanas dati, varētu būt 24 gadi.
Zivjērglis ir vidēji liels plēsīgais putns ar gariem spārniem. Pieauguša zivjērgļa ķermeņa lielums ir 52-60 cm, spārnu izplētums 150-180 cm, svars tēviņiem 1,2-2,0 kg, mātītēm 1,5-2,2 kg.
Ligzdai materiālus gādā abi, bet ligzdu būvē un krauj mātīte. Būvēšanai tiek izmantoti žagari, no ūdens izskalotas koka atlūzas. No iekšpuses putns to izklāj ar sūnām, ķērpjiem, ūdenszālēm un salmiem. Vasarā, kad karsti, zivjērgļi veldzei izmanto sfangu sūnas.