Durvis vienmēr vaļā
«Ja mums pašiem nav kādas grāmatas, nekādu problēmu, atradīsim un sagādāsim. Ja kādam vajag grāmatu arī pēc bibliotēkas darbalaika, iedosim. Arī tad, kad braucu uz kursiem, nekad neslēdzu bibliotēku. Man sirdsapziņa to neļauj. Sarunāju savu labo gariņu Aiju, kura te strādājusi pirms manis, viņa grāmatas iedod. Pat remonta laikā grāmatas biju tā salikusi, lai varētu apkalpot lasītājus. Vajag saieta vietu pensionāriem, lūdzu. Nesen ienāca viens bijušais Zorģu puisis, tagad students, gribot rīkot semināru. Nekādu problēmu, saaicinājām vietējos pusaudžus, jauniešus, viss notiek,» ar aizrautību stāsta Aina, lai gan nebeidz atgādināt, ka tas jau neesot nekas īpašs, viņa vienkārši darot savu darbu.
Un darbs viņu arī atrod, tāpat kā cilvēki ceļu uz bibliotēku. Zorģos ir ap 500 iedzīvotāju, centra ciematā mīt ap 150. Aptuveni tikpat bibliotēkā ir arī lasītāju, kas, pēc Ainas domām, ir daudz. Dienā tiekot izsniegts reizēm pat vairāk nekā simt grāmatu. «Nenāk jau tikai centrinieki, brauc arī tālie lasītāji un ņem grāmatas metriem,» saka Aina un, ieraudzījusi manu izbrīnīto skatienu, paskaidro, «nu 20 un vairāk grāmatu. Visa ģimene un vēl kaimiņi izlasa, un tad brauc pēc nākamās porcijas. Tāpēc es smejos - metriem!»
Dullā urdītāja
Ik gadu čaklākos lasītājus Aina ved ekskursijā, šogad aprīļa beigās plānots brauciens uz tulpju parādi Lietuvā. Notiek dažādas radošās darbnīcas mazajiem, piemēram, Digitālā nakts, kurā runāts par drošu interneta lietošanu, stikla apgleznošana, konfekšu taisīšana un citas labas lietas, kā arī semināri un nodarbības lielajiem. Kā apliecinājums tam pēkšņi no nodarbību telpas atskan skanīgs sanākušo pensionāru «Dažu skaistu ziedu...». Pēc brīža no turienes izbirst smaidīgas kundzītes, un katrai no viņām Ainai kas sakāms. Viena piesakās, ka paņēmusi avīzi palasīt, otra smejot piedraud, ka to apbalvojumu taču beidzot vajagot nosvinēt, ar kādu citu Aina vienojas par pūpolu spraudeņa sagādi bibliotēkas dārzam, kas skaisti zaļo gandrīz visos gadalaikos. Tas ierīkots, kopā ar domubiedriem piesaistot līdzekļus no dažādiem nelieliem projektiņiem, kā arī pateicoties labvēļiem, kuri vienkārši atved kaudzi stādu un priecājas, ka kādam tie noder. Aina ar bibliotēkas atbalstītājiem pat lapeni uztaisījusi tējas pēcpusdienām saviem apmeklētājiem.
«Es jau neesmu nekāda bibliotekāre, bet tāds vietējais galma āksts,» uzsauc Aina, demonstrējot krekliņu ar uzrakstu «Skrienu uz bibliotēku», kas, manuprāt, viņu vislabāk arī raksturo. «Esmu tāda dulla un varu citu paraut līdzi, bet darbs, lai kaut kas būtu, arī liels jāiegulda. Lai arī pie durvīm ir afiša par kādu pasākumu, katram vēl piezvanu un uzaicinu personīgi. Un tas strādā, cilvēki nāk, un viņiem patīk,» saka Aina.
Desu meistare bibliotēkā
Sirsnība un atsaucība staro no šīs kundzes, kura, kā izrādās, bibliotēkā nonākusi pavisam nejauši. «Ģimenē auga meitiņa, un, lai viņai būtu vieta dārziņā, iekārtojos tur darbā. Bet kāds mani bija noskatījis darbam bibliotēkā, jo, kad tur atbrīvojās bibliotekāres vieta, piedāvāja man - pārtikas tehnoloģei, desu meistarei pēc izglītības. Man bija divas dienas laika izdomāt, un es piekritu pamēģināt. Tā nu mēģinu jau vairāk nekā trīsdesmit gadu, un man liekas, ka esmu savā vietā,» stāsta Aina. Mazliet patielējusies par bildēšanos un viņas personai pievērsto uzmanību, viņa nebeidz vien stāstīt par savu bibliotēku, lasītājiem, cilvēkiem, kas viņai apkārt, visiem palīgiem un atbalstītājiem, pašvaldību, kura savām sešām novada bibliotēkām pievērš tik lielu uzmanību.
Viņa ar lepnumu izrāda pērn izremontētās telpas, kas krasi atšķiras no iepriekš apdzīvotā būcenīša ēkas otrajā stāvā. Pateicoties kārtējā projekta naudai, Zorģu bibliotēka pie reizes tikusi arī pie jaunām mēbelēm un aprīkojuma. Te ir pat ērta virtuvīte, kur apmeklētājiem un pasākumu dalībniekiem tēju uzvārīt un saldajās radošajās darbnīcās ar šokolādi ķēpāties.
Pamatmisija mainījusies
Klausoties tajā, kļūst skaidrs, ka vārds «bibliotēka» šim skaisti atjaunotajam un ērti aprīkotajam namiņam ir par šauru. Grāmatu krātuves nozīme pēdējā laikā krietni mainījusies, un nu to droši var saukt par kultūras, izglītības un sabiedrības centru. «Citādāk jau nemaz nevar, ir jāiet līdzi laikam un jāmainās atbilstoši sabiedrības interesēm un pieprasījumam. Ja šodien cilvēks, kurš strādā bibliotēkā, to nespēj, tad ir jāiet projām,» pārliecināta ir Aina.
Iecavas novada domes priekšsēdētājs Jānis Pelsis uzskata, ka liels nopelns apbalvojuma piešķiršanā ir tieši jaunajām telpām, kas iekārtotas, pateicoties pašvaldības iniciatīvai. «Mums novadā ir sešas bibliotēkas, un visas ir labas, pārceltas uz labākām telpām tuvāk cilvēkiem. Kamēr bija tikai grāmatas, ar vecajām telpām Zorģos vēl pietika, bet, kā nāca datori, tā kļuva par šauru. Zorģos tās arī bija vismazākās. Tagad sakārtota ne tikai bibliotēka, bet arī pati ēka, kur otrajā stāvā ir dzīvokļi un dzīvo cilvēki,» piebilst Pelsis.
Konkursa Pagasta bibliotekārs - gaismas nesējs rīkotāji uzsver, ka bibliotekāra pamatmisija šodien ir radīt pagasta iedzīvotājos vēlmi izzināt, uzzināt, domāt, atklāt un saprast. Šogad šajā pasākumā galvenā vēlme bija pateikties bibliotekāriem tieši tajos pagastos, kur nav citu kultūras iestāžu un bibliotēka ir kļuvusi par pagasta sirdi, kā tas ir arī Iecavas novada Zorģos.