Liegumu sacensības, nevis rūpes par cilvēku veselību

Taču patlaban, kad Saeimā atkal skata grozījumus šajā likumā, Orlovs uz grozījumu skatīšanu otrajā lasījumā Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā iesniedzis teju identisku priekšlikumu. Ja likumu skatām pēc burta (un, kā mēs zinām, valsts pārvaldes darbiniekiem konkrētās situācijās tas ļoti patīk), tad atgriežamies pie tā paša jautājuma – kur mazumtirgotājs drīkstēs «slepeni» uzglabāt šīs preces, ar kuru sarakstu netikuma piekopējs varēs iepazīties kaut kur veikala telpās. Trauksme nav par pīpmaņu ērtībām, bet gan par godīgas konkurences principiem, proti, vislielākās problēmas šī ideja var radīt tieši vietējiem mazajiem tirgotājiem, kuri nevar atļauties investēt viņiem diezgan paprāvus līdzekļus vai nu atsevišķas speciālas tabakas tirdzniecības telpas izveidošanai (uz kuru šis ierobežojums neattieksies), vai teju atsevišķas piebūves celšanai. Varbūt mazākas problēmas tas radīs lielajiem tirdzniecības centriem un lielveikalu tīkliem.

Precīzāku priekšlikumu par to pašu tēmu iesniedzis Latvijas Ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis, kurš rosina, ka šīs preces atļauts izvietot mazumtirdzniecībā tikai slēgtos plauktos tā, lai tie nebūtu redzami pircējam. Viņš gan nepiedāvā iespēju izvietot sarakstiņu. Var pieļaut, ka pircējam būs skaļi jāvēršas pie pārdevēja un jāprasa, vai šāda prece vispār ir pieejama. Tomēr Apiņa kungs nolēmis «iet uz visu banku» un papildus rosina vēl arī traģikomisku priekšlikumu – pēc būtības pilnībā aizliegt smēķēt jebkurā vietā teju jebkuram valsts pārvaldē strādājošajam – sākot no Valsts prezidenta un beidzot ar skolotājiem, policistiem, veselības aprūpes jomā strādājošajiem. Ideja jau nav slikta, bet ar interesi vērošu, kā šis liegums tiks nodrošināts dzīvē, ja to tiešām likumā iekļaus. Un beigu beigās – kā tas sasauksies ar dažādās citās sakarībās piesauktajām cilvēktiesībām, jo runa nav par darbavietu, bet jebkuru vietu.
Tas, ka smēķēšana neko labu veselībai nedod, pamatā ir skaidrs katram indivīdam, arī tiem, kuri šo netikumu piekopj.

Taču minētie priekšlikumi nerada pārliecību par it kā nopietni iecerētu efektu – smēķēšanas mazināšanu. Tāpēc nevilšus rodas pārdomas – vai grozījumi tiek rosināti kādu konkrētu interesentu labā, tie ir tāds kā savdabīgs joks likumdošanas procesā vai arī tā ir pavirša attieksme pret likumdošanas procesu kopumā, jo jau šobrīd ir skaidrs – ja grozījumus tiešām pieņems šādās versijās, sagaidāmas karstas diskusijas par to interpretāciju. Protams, toties būs darbs juristiem.