Mūrniece akcentēja jau iepriekš veiktas iestrādes, lai Latvijā izveidotu valstij piederošu kapitālsabiedrību, kas sākotnēji ražotu šaujampulveri un pēc pilna cikla ražošanas attīstīšanas sāktu ražot arī Ukrainai tik ļoti nepieciešamās 155.kalibra munīcijas ražošanu.
Politiķe atzīmēja, ka nav palicis daudz laika, lai šo projektu par militārās rūpniecības attīstīšanu iesniegtu Eiropas Komisijai ES finansējumu saņemšanai. Mūrniece sagaida, ka drīzumā ziņojumu par progresu šajā jautājumā sniegs arī aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P).
Nacionālās apvienības politiķe uzsvēra, ka Latvija būs pārpildījusi savu apņemšanos šogad sagatavot 3000 Ukrainas karavīru - līdz gada beigām apmācīto Ukrainas karavīru skaits varētu sasniegt 4000. "Tas ir ievērojams atbalsts Ukrainai, un par to mēs varam būt patiesi lepni," uzsvēra politiķe.
Savukārt Sprūds debatēs pateicās visiem iesaistītajiem, arī iepriekšējai aizsardzības ministrei un Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai par darba ar aizsardzības jomas dokumentiem. "Neskatoties uz politiskajām atšķirībām aizsardzības jomā, mēs redzam konceptuālo pēctecību un arī vienprātību svarīgākajos jautājumos," pauda aizsardzības ministrs.
Deputāts Juris Viļums (AS) pateicās iepriekšējai aizsardzības Mūrniecei, kuras vadībā šī koncepcija acīmredzot tapusi. Politiķis cita starpā norādīja, ka Krievijas karš Ukrainā pierāda, ka jābūt sagatavotiem tam, ka pat īslaicīga teritorijas zaudēšana uzbrukuma gadījumā noved pie milzīgiem civiliedzīvotāju upuriem, civilās un kritiskās infrastruktūras iznīcības.
Parlamentārietis Vilis Krištopans (LPV) kā problēmu minēja to, ka viņa vadītā mednieku kluba pārstāvji neesot informēti par savu lomu valsts aizsardzībā apdraudējuma gadījumā. Līdzīgi arī deputāts Edmunds Zivtiņš (LPV) norādīja, ka nav pareizi, ka, lai gan viņam pieder šaujamieroči, arī viņš šajā pašā kontekstā nav informēts par savu lomu valsts aizsardzībā.
Bijušais aizsardzības ministrs, tagad Saeimas Aizsardzības komisijas priekšsēdētājs Raimonds Bergmanis (AS) vērsa uzmanību, ka vairāki mednieki ir iesaistīti aizsardzības mācībās. Atbalstu mednieku iesaistei pauda arī Mūrniece, norādot, ka to iespējams sīkāk rakstiski norādīt kādā no citiem aizsardzības jomas dokumentiem.
Kā ziņots, Saeima šodien apstiprināja aktualizēto Valsts aizsardzības koncepciju.
Jaunā koncepcija nosaka valsts militārās aizsardzības stratēģiskos pamatprincipus, prioritātes un pasākumus miera, valsts apdraudējuma un kara laikā. Dokuments ietver divus galvenos valsts aizsardzības stratēģiskos darbības virzienus - aizsardzības un atturēšanas spēju stiprināšana, kā arī noturības, rīcībspējas un gribas aizstāvēt valsti stiprināšana.