Fiziski sajust Latviju © DIENA(4)
Tā laika trīsdesmitgadnieki. Latvijas valsts dibinātāji bija paaudze, kas kara un revolūciju dēļ tika iesviesta pilnīgi jaunā realitātē. Un viņi nodibināja valsti. Tāds vienkāršs un sauss fakts. Taču kādi viņi bija, kādi bija viņu sapņi, nākotnes vīzijas un cerības? Kā viņi izjuta pasauli apkārt un ko domāja par sevi?
Ko šausim svētkos © DIENA(15)
Latviešu tautas pašnoteikšanās tiesību īstenošanas akta svētki mēdz būt diezgan dažādi laika un politisko apstākļu ziņā.
Tas vairs neies cauri © DIENA(4)
Kādreiz skolas laikā lielākais ļaunums, ko varēja kādam izdarīt un kā demonstrēt savu nepiekāpību apvainojumā, bija ar kādu vairs nesēdēt kopā vienā solā. Un arī otrādi – "vai" tad, ja "labākos draugus" kāds gribēja izšķirt un izsēdināt. Likās, ka nu jau tas palicis pagātnē, tagad visa drāma notiek feisbukdraudzībās un fiziskā sēdvieta vairs nav tik aktuāla, bet tad nāca 13. Saeima…
Augstticams © DIENA(3)
Kam jūs ticat? Idejai, cilvēktiesībām, Dievam vai dieviem, starptautiskajai kārtībai, tikai paša pieredzei, liktenim, valstij, kaimiņu tantei vai citādai domāšanai varbūt?
Sazvērestība © DIENA
Kas notiek ar mums, kad atsalstam?
Tusētāju paaudze © DIENA(4)
Lielāko daļu lēmumu – 80 procentu – mēs pieņemam gluži instinktīvi un tikai apmēram piektdaļu – ar prātu. Uz to šonedēļ pēcvēlēšanu sarunā atsaucas pētnieks Gatis Krūmiņš. Nudien interesanti dažādos kontekstos, ne tikai saistībā ar vēlēšanām, kuru kaislības nebeidz virmot un daudzu prātā valdīs vēl ilgi, jo tikai tagad sākas tā lielākā darba daļa. Arī citās lietās.
Neērts jautājums © DIENA(1)
"Es negribu, lai politiķis runātu pieklājīgi un visu laiku teiktu patiesību – mani interesē viņa mērķis. Kāds tas ir – vēl lielāka vara, vēl vairāk naudas?" tā aktieris Kaspars Znotiņš.
Politiķu ego priekšā © DIENA(1)
Ko jūs domājat par politiķiem? Kā jums šķiet – ko viņi par jums? Jā, jā, arī slepenas un noplūdušas sarunas šo un to atklāj. Taču patiesībā daudz vairāk parāda tas, ko paši varoņi ar lielu labpatiku mums stāsta un noliek priekšplānā, tas, ko izlasām starp rindām.
Dzerevņas spēks © DIENA(8)
Vīģu koki un putras kalni, zelta paradīzes dārzi un labi ļaudis, kuri dara tikai sirdsšķīstus darbus, perfektas valsts iekārtas un ideāli tās pilsoņi. Utopijas var un tiek zīmētas dažādas – kas nu kuram šķiet tas svarīgākais un realitātē lielākais netaisnīgums, tas arī īpaši spilgti iezīmējas ideālajā pasaulē.
Biezpiena faktors © DIENA(9)
Ir tādas reizes, kad patiešām kļūst skumji, apzinoties, ka laika mašīna nav iespējama. Ne jau tādēļ, lai lidotu nākotnē – nedod Dievs, pirms laika aizlidot aiz savas nāves –, un arī ne tādēļ, lai lidotu pagātnē, kur ir bijis labi.
Politiķiem vairāk fizikas un dzejas © DIENA
Kā būtu, ja politiķiem būtu jāiziet mācību kurss matemātikā, fizikā, ķīmijā, kultūrā, vēsturē un valodās? – vaicā komponists Kristaps Pētersons. Tīri tā – lai atsvaidzinātu zināšanu bāzi. Labs rosinājums, vai ne?
"Ka" un "kad" atšķirība © DIENA(6)
Kā lai neuztver personīgi? Un kā lai kādam pierāda, ka ir lietas, kuras nemaz nedrīkst uztvert citādi kā personīgi?
Ozolu balsojums © DIENA
Gribi negribi šajās nedēļās viss par un ap politiku vien griežas. Nesen ikvakara TV ziņās pieķēru, ka kolēģiem gan pirmais un otrais, gan trešais un vēl nākamais sižets – viss par un ap politiķu darbībām, izvēlēm, paustajiem lozungiem, Saeimas namu un/vai tā apkārtni.
Par visu labo, pret visu slikto © DIENA
Bija kādreiz tāda fantastiska partija Brīvs no naida, bailēm un dusmām. Fantastiska vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, tās piedāvājums tik tiešām bija viena vienīga fantāzija, otrkārt – vai nav izcils nosaukums? Jo, nedaudz pārfrāzējot slaveno klasiķa teicienu, varēja vien jautāt – nu, kā var par tādu nebalsot?
Tūbiņa jāpaspiež © DIENA(2)
Mazsalacas novadā nokritis meteorīts, izveidojot aptuveni 20 metru platu krāteri, apstiprināja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests. Šī "ziņa" nu jau tālajā 2009. gadā burtiski aplidoja ne tikai visu Latviju, bet aizskanēja arī krietni pāri robežām.
Lielāks grābiens, precīzāks rezultāts © DIENA
Rekordi un reitingi – divas lietas, ko gribas piesaukt pēdējo nedēļu kontekstā. Citiem vārdiem runājot, pašam sevi un apkārtējos mierinot – mēdz teikt, ka pēc vasaras vienmēr nāks ziema un pret jebkuru indi pastāv arī pretinde, jebkurai slimībai agrāk vai vēlāk ir atrodamas zāles.
Karstuma nogurdinātie © DIENA(1)
Karstums ietekmē. Karstumā visi kļūst mazliet slābani. Karstums neļauj domāt un liek pazaudēties notikumos, kas apkārt. Karstuma nogurdināti, alkstam lietus un domājam par ziemeļiem. Karstumā aizmiglojas bēdas un aizpeld prieki.
Parunāt par franču vistiņām © DIENA
Ja piekrītam slavenajam teicienam, ka jebkurā valstī vai pilsētā apskates vērtas ir vismaz divas vietas – kapi un tirgus – un ka tieši tās vislabāk raksturo konkrēto vietu un tās cilvēkus, tad par Latviju varētu iezīmēties visai interesanta aina.
Daudzi krokodilzaķi uzreiz © DIENA
No tiem laikiem, kad viltus ziņas vēl nebija izaugušas pašas līdz savam terminam un tika dēvētas vienkārši par jokiem, ko mēdza šad tad atļauties arī spalvas meistari, dzīvojot pārliecībā, ka ir lietas, kam neviens cilvēks ar veselo saprātu noticēt nespēs, klīst leģenda par ziņu, kas tika publicēta kādā pirmajā aprīlī, proti, ka Gaujā (vai varbūt citā upē, kas to vairs atceras!) pēkšņi iedzīvojušies krokodili.
Bez biļetēm © DIENA(1)
Sapņi var būt ļoti dažādi. Vienam japānim, piemēram, pēkšņi var rasties sapnis par Latviju. Savukārt politiķim – par jaunu veco partiju. Kādam citam – par Austrumu un Rietumu sadarbību vai mākoņiem. Bet vēl kāds tūkstoš un vienā naktī tā arī nenosapņos pilnīgi neko. Kas labāk, droši vien pat vilki nezina, bet pilnīgi skaidrs, ka bez sapņiem un tālām idejām līdz augstiem mērķiem nenonākt.