Bet, kamēr līdz tam oficiālākā līmenī vēl neesam tikuši, varbūt iesākumam pietiktu ar to, ka paši pašreizējie un topošie politiķi tik bieži neskandētu, ka "viss ir slikti", brūk kopā un esam nonākuši neglābjamā bedrē.
Lai neapvainojas kolēģi, bet arī šajā rudenī priekšvēlēšanu laikā arvien biežāk nāk prātā dzejnieka Knuta Skujenieka ironiskais smiekls un viņa rindas:
aiz kam visa plašsaziņa
pilnas lapas drukājusi
sūds nokrita no ozola
visa zeme norībēja
Šo viņa dzejoli savulaik mēdzu turēt kabatā līdz pilnīgai nelielā krājuma sadalīšanās pakāpei – vienkārši tādai veselīguma devai, lai pati sev atgādinātu, ka ne viss ir tās grandoņas vērts, par ko ikdienā mēdzam "uzcepties" līdz baltkvēlei, nereti tamdēļ ēnā atstājot patiešām svarīgo. Arī tāpēc man mūžīgais jautājums, cik vajadzīga mūsdienās ir dzejnieku un visa veida mākslinieku iesaiste aktuālajās norisēs, tostarp stingra viedokļa paušana arī par to, kas notiek, piemēram, politikā, vienmēr ir bijis skaidrs. Proti – tā ir absolūti nepieciešama. Kaut vai tikai viedokļu dažādībai. Kaut vai tikai, lai liktu citiem aizdomāties, uz brīdi apstāties, labāk argumentēt vai strīdēties pretim.
Kristaps Pētersons šīs nedēļas sarunā ar SestDienu vēl atzīst, ka no šā brīža pasaules trokšņiem un negācijām instinktīvi gribas norobežoties un rakstīt "kaut ko, kas nav nedz skaļš, nedz kliedzošs". "Gribas kaut ko, kas ir kluss un mierīgs, un pats galvenais – veselīgs," viņš saka un vienlaikus aicina arī nevairīties no humora, kas varbūt brīžiem ir ass, taču ļauj paskatīties uz visām nebūšanām citādi. Varu tikai piekrist. Šķiet, tajā ir tā veselīguma nots, kuru nevajadzētu pazaudēt nevienam.
Bet tiem, kuriem joprojām liekas, ka viss slikti un nekas nav labojams, varbūt vērts kādreiz pamēģināt reibt no ūdens. Kā savulaik kopā ar citiem dzejniekiem uz savas ādas pārliecinājusies Inese Zandere, tā var pavadīt pat "vairākas vērtīgas stundas, lejot glāzītēs ūdeni, draudzīgi tērzējot un konstatējot, ka nav nekādas starpības, kas ir glāzītēs, ja ir domubiedru kompānija un tiek ieturēta procesuālā izjūta". Varbūt tā arī tā saprašanās beidzot būs rodama.
Žurnāla SestDiena 7. – 13. septembra numurā lasiet:
SestDienas SALONS. Mūzikai jābūt veselīgai. Komponists Kristaps Pētersons, piesakot savu jauno skaņas skulptūru, stāsta par to, kāpēc starp globālo un lokālo jāatrod līdzsvars, kādu apmācības kursu vajadzētu visiem politiķiem un kāpēc mūzikai jābūt veselīgai.
LATVIJAI VAJAG. Mainīt attieksmi. Iespēju Latvijā ir daudz, savukārt problēmas nav neatrisināmas. To pierāda kaut vai tas, cik jau izdarīts kopš 90. gadiem, uzsver Toms Kreicbergs. Viņš pats guvis dažādu pieredzi, strādājis pat Volstrītas finanšu džungļos un arī tagad neizslēdz iespēju, ka ceļi var aizvest prom no Latvijas. Taču attieksmei "viss ir slikti", viņaprāt, nav pamata – tā vietā būtu jāmaina domāšana.
TĒMA. Lasītāji un salasītais. Dažādas ogas Latvijas mežos var lasīt jau no agra pavasara, un to dara daudzi. Tā ietekmi uz tautsaimniecību noteikt ir sarežģīti, taču skaidrs, ka labums no mežiem nav vien koki – ik gadu tiek ievāktas dabas veltes 99,6 miljonu eiro vērtībā. SestDiena noskaidro, kādi ir šo ogu miljonu ceļi un neceļi.
LIEPIŅA ACS. Pacēlās un sāka griezties. Turpinām iepazīstināt ar stāstiem „aiz bildēm”. Visu gadu katru mēnesi SestDienas lasītājiem ir iespēja iepazīties ar vienu īpašu fotogrāfa Aivara Liepiņa kadru un stāstu, ko tas sevī nes. Šoreiz kadrs no Ļeņina pieminekļa demontāžas 1991. gada augustā.
LAIKA MAŠĪNA. Reibums no ūdens. Dzejas dienu fenomenam Latvijā ir vismaz septiņas dzīvības, uzsver Egīls Zirnis un piebilst: ja latvietim jāizvēlas, ko lasīt – dzeju vai sēnes –, iznākums parasti ir tāds pats kā Saeimas vēlēšanās.
TUVPLĀNĀ. Vismaz tā kārtīgi pagrūda. Amerikā virtuālajā realitātē veidotā filma stāsta par latviešu rokgrupas Pērkons lomu Padomju Savienības sabrukšanā. Tās režisors Korijs Makleods ir pārliecināts – šis stāsts ir liecība par to, kā radoši cilvēki var mainīt sabiedrību arī šodien un ne tikai Latvijā.
SEPTEMBRA GALAMĒRĶIS. Bordo. Pat rudenī vīna galvaspilsēta Bordo nepieklust. Gluži pretēji – atdzimst no jauna ar mākslas un kino festivāliem, dažādu žanru koncertiem gan koncertzālēs, gan pilsētas ielās un dārzos. Bez šaubām, gardēži tur jutīsies laimīgi jebkurā gadalaikā, taču, kad ne tikai visos tirdziņos, bet arī jebkurā pasākumā sola franču vīna degustāciju, dzestrums vairs nebūs šķērslis nevienam.
CEĻOJUMS. Ceļojums uz "donalda" paradīzi. Divas pasaules, viena pilsēta – tā īsos vārdos varētu raksturot Stambulu. Taču brauciens uz to nozīmē ne tikai iespēju izjust gan Eiropas, gan Āzijas garu vienuviet, novērtēt vēsturisko pieminekļu bagātību un izbaudīt patiešām garšīgu virtuvi, bet arī – atgriešanos bērnībā.
Kā arī ŠONEDĒĻ, PRIEKŠĀ, AKTUĀLS VIEDOKLIS, ZVAIGŽŅOTĀ NEDĒĻA, NEDĒĻAS KULTŪRIZKLAIDES DEVA, KINO, ZIRNIS ĒD, SestDienas VAKARIŅAS, IZPĒTĪTS, MĪKLA, HOROSKOPI, ANEKDOTES un SMALKĀS APRINDAS.