Kašķi par to, kuram, kur un ar ko sēdēt parlamentā, šonedēļ lika ne tikai drūmi saraukt pieri, minot, kad beidzot partiju līderi sāks uzvesties kā pieauguši cilvēki un valdības veidošanas sarunas kaut nedaudz pavirzīsies uz priekšu, bet arī aizdomāties par daudz plašāku jautājumu, proti, kurā brīdī ļaujam vaļu kaprīzēm un izdomājam bērnišķīgus iemeslus, lai lieku reizi demonstrētu savu "nesalaužamo" stāju, un kad tik tiešām par nopietnām lietām esam gatavi pateikt – nē, tas vairs neies cauri, tās nav spēles!
Piemēram, attiecībā uz Krieviju šis jautājums uzpeld atkal un atkal. Gruzija un Ukraina ir divi pavisam svaigi piemēri, kas nāk prātā un nebūt vēl nav norakti nekur tālu. Par to, cik reāla varētu būt kārtējo "zaļo cilvēciņu" atnākšana, kāpēc par "Krievijas atturēšanu" jau tiek runāts kā par terminu un kas vairs nav iespējams un cauri neies, šīs SestDienas sarunā arī pētnieks Toms Rostoks.
Mazākā, bet arī ļoti svarīgā aspektā vēl par to jārunā skolu kontekstā. Skaitļu piekritēji ik reizi, kad runa par skolu slēgšanu, piesauc statistiku, aicina "domāt ar galvu" un rēķināt līdzi, neļaujot emocijām ņemt virsroku, un likvidēt un "optimizēt" bez liekas kavēšanās, ja tā ir lētāk. Tie, kam nācies ar skolu slēgšanu saskarties tuvāk, parasti tik pragmatiski uz to nespēj raudzīties – asara nobirst, pat ja esi nolēmis būt stoiciski prātīgs. Kā sabalansēt sirdi un prātu? Runājot par aizbraukušajiem no valsts, katru reizi tiek uzsvērts, ka katrs, kurš atgriezies, ir svarīgs, taču kāpēc tāpat nerunājam arī par tiem, kam skolas slēgšanas dēļ nācies pārkārtot visu savu dzīvi, atstājot iemīļoto, bet mazo un lēnām izmirstošo savas zemes stūri, lai pārceltos uz lielāku un krietni bezpersoniskāku pilsētu? Kādos skaitļos varēs izmērīt un kompensēt pamestas mājas lēnu sabrukšanas procesu un ciema arvien lēnāku asinsriti? Kurā brīdī mēs būsim gatavi pateikt: "Pietiek, tālāk ne!"?
Un kaut kā gribi negribi tas sasaucas arī ar to, ka sācies novembris – Latvijas simtgades kulminācijas mēnesis. Jā, lēnām jūt tā svinīgā 18. novembra tuvošanos. Laikam jau visu gadu svinētie svētki pamazām tik tiešām ieaudušies dvēselē un liek tai drusku smaidīt un svinēt, arvien no jauna pamanot un apzinoties, ka ļoti skaista un īpaša mums tā zeme. Varbūt vienīgi tās kopības sajūtas pietrūkst. Lielākas empātijas un valstiskas stājas. Ne tikai politiķos.
Žurnāla SestDiena 2. - 8. novembra numurā lasiet:
SestDienas SALONS. Aizsardzība prasa laiku. Toms Rostoks par Krievijas atturēšanas cēloņiem, iespējām un problēmām, atomsprādzienu kā deeskalācijas elementu un to, kāpēc nenāks "zaļie cilvēciņi".
PASAULĒ. Represijas aiz reformu fasādes. Saūda Arābijas vadības kritiķa žurnālista Džamala Hašogi brutālā slepkavība iedragājusi troņprinča Muhammeda bin Selmāna modernizētāja tēlu.
FOKUSĀ. Reiz dzīvoja...skola. Kopš pirmā lielā skolu slēgšanas viļņa 2009. gadā pagājis pietiekami ilgs laiks, lai – bez liekas sentimentalitātes, bet arī aiz skaitļiem nepazaudējot cilvēkus – atskatītos un izvērtētu, vai lēmumi likvidēt skolas bijuši pamatoti un kāda aina šajās vietās zīmējas tagad. SestDiena pēta, kādas sekas radījusi skolu slēgšana pirms gandrīz desmit gadiem Latvijā.
TUVPLĀNĀ. Skaistas dzīves kultivēšana. Valters Negribs savai akadēmiskajai karjerai izvēlējies Latvijā neierastu virzienu – viņš Oksfordā studē sanskritu. Ar viņu var sarunāties gan par laimi un ciešanām, gan laika plānošanu, "moderno" jogu un to, kāpēc Senās Indijas prakse Rietumu pasaulē kļūst tikai arvien populārāka.
KO ĒDAM. Kāpēc neēdam zivis. Latvijai ir 498 kilometrus gara jūras robeža, dainas, kuras vēsta par oša un liepu laipām, kas ar Jūras mātes labvēlību top piekrautas ar zivīm, un pat kalendārā ierakstīti ikgadēji Zvejnieku svētki. Tātad mēs varētu būt jūras produktu lielvalsts. Tomēr lomi ir samērā nelieli, bet zivju patēriņš – mazs. Kāpēc tā? SestDiena pēta, vai un kā Latvijā var piekļūt pie sakarīgas zivju izvēles.
MŪZIKA. Nemaz nav slikta kombinācija. Grupa Dzeltenie pastnieki izdod jaunu albumu Nepieklājīgā meitene, kas tapis no 1981. līdz 2018. gadam. Laika mašīna? Drīzāk vilciens, kura lokomotīvē vai vagonos skan seni pavadījumi, Jura Boiko un Hardija Lediņa dzejoļi, šodienas balsis...
CEĻOJUMS. Gar okeānu līdz grāmatām un vīnam. Ne tikai skaistākā grāmatnīca pasaulē, bet arī slavenas flīzītes, vīns, zvejnieksievu skumjo ilgu mūzika un bezgala laipni cilvēki atrodami Porto, ko latviski portugāļu valodas izrunas dēļ pareizi būtu saukt par Portu.
Kā arī ŠONEDĒĻ, PRIEKŠĀ, AKTUĀLS VIEDOKLIS, SPORTS NOVEMBRĪ, ATPŪTA ŠOMĒNES, ZVAIGŽŅOTĀ NEDĒĻA, NEDĒĻAS KULTŪRIZKLAIDES DEVA, KINO, ZIRNIS ĒD, SestDienas VAKARIŅAS, IZPĒTĪTS, MĪKLA, HOROSKOPI, ANEKDOTES un SMALKĀS APRINDAS.
latvietis