Pašreizējais cenu kāpums un pastāvošie riski gan globālajā tirgū, gan arī pašmāju nodokļu politikā var samazināt Latvijas izredzes izpildīt Māstrihtas inflācijas kritēriju, lai 2014.gadā pievienotos eirozonai, norāda komercbanku eksperti.
Līdzšinējie valdības pasākumi, palielinot nodokļu likmes un nosakot sabiedriski regulējamo cenu kāpumu, ir uzskatāmi par bāzi inflācijas pieaugumam, biznesa portālam Nozare.lv atzina Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) tautsaimniecības eksperte Inese Olafsone.Olafsone norādīja, ka bezdarba līmenis joprojām ir augsts un iedzīvotāju pirktspēja zema, bet tajā pašā laikā patēriņa cenu indekss uzrāda pieaugumu, kas nozīmē, ka mājsaimniecības ir spiestas vairāk tērēt pirmās nepieciešamības precēm, nomaksāt obligāto maksājumu rēķinus, bet pakalpojumu pirkumam pāri paliek mazāk līdzekļu, tāpēc pakalpojumu nozarēs joprojām vērojama cenu mazināšanās.
Finanšu ministrija (FM) aktualizējusi inflācijas prognozes, un plānots, ka 2011.gadā vidējā inflācija būs 3,5%, trešdien Saeimas Budžeta un finanšu komisijas sēdē teica FM valsts sekretārs Mārtiņš Bičevskis. 2012.gadā, neņemot vērā budžeta konsolidācijas pasākumus, inflācija tiek prognozēta 2%.Bičevskis norādīja, ka nākamā gada inflācijas prognoze vēl tiks koriģēta, kad būs zināms, kā tieši tiks konsolidēts 2012.
Iecerētie nodokļu palielinājumi viennozīmīgi cels inflāciju, ja tie tiks apstiprināti piedāvātajā versijā, šādu viedokli portālam Diena.lv pauda Swedbank vecākais ekonomists Dainis Stikuts.