Tagad es būtu laimīgs to vien darīt – stāstot par savu pētniecības darbu, Nobela prēmijas laureāta Josifa Brodska atdzejojumiem angļu un latviešu valodā, saka valodnieks, filoloģijas doktors Jānis Veckrācis, dzejā pazīstams ar pseidonīmu Jānis Vādons.
Bieži pat nenojaušam, kas mums patiesībā padodas, saka inteliģences pētnieks psiholoģijas profesors Aļoša Neibauers. Viņš norāda: lai sasniegtu virsotnes, ne tikai sportā un mūzikā liela nozīme ir talantam. Tāpēc katram ir svarīgi apzināties savas spējas un, piemēram, profesiju izvēlēties atbilstoši dotībām.
Režisors Uģis Olte par to, ka labas lietas dzimst no vēlmes braukt vienā busiņā, kāpēc svarīgi ne tikai to aktu zīmēt, bet arī veikt un kā atrast savus īstos cilvēkus.
Igauņu komponists Urmass Sisasks teleskopā vēro debesis un aprēķina planētu orbitālā lidojuma skaņas, lai savā mūzikā tvertu Visuma harmoniju. Viņš tic, ka nākotnē uzvarēs skaistums, un aicina nomierināties un izbeigt histēriju par globālo sasilšanu.
Dramaturģe Rasa Bugavičute-Pēce par lavīšanos pie savas neredzīgās vecvecmāmiņas, sadomazohismu profesijā, rakstnieka bloku un idejām, kuras nav bail atklāt.
Režisora un operatora Ivara Zviedra (52) attiecībās ar filmu varoņiem ir kas atbruņojoši cieņpilns. Apbrīnojami ražīgais dokumentālists pats to dēvē par patiesu interesi par cilvēku.
Par klusuma garšu un ieskatīšanos sevī, par to, kāpēc arī dzērves teritoriju vajag cienīt un kā no šokolādes nonākt līdz dzīves algoritmiem, sarunājas kontemplācijas skolotāja un Elijas nama saimniece Inga Rubene un "literatūrists" Gustavs Terzens.
Mums Latvijā ir gan ziemas saulgrieži ar bluķa vilkšanu, piparkūku cepšanu un maskošanos, gan kristīgie Ziemassvētki ar svētvakaru baznīcā un Ziemassvētku vecīti. Esam arī sapratuši, cik bezjēdzīgi ir strīdēties par vienīgajām pareizajām svinēšanas tradīcijām, kuras var būt gan sadzīviski praktiskas, gan noslēpumainas, bet dažu reizi pat aplam muļķīgas, lai gan vairākās paaudzēs pārmantotas. Par to visu raisījās saruna ar folkloristi, filozofi, Valsts izglītības satura centra folkloras projektu koordinatori, programmas Pulkā eimu, pulkā teku vadītāju, tradicionālās kultūras biedrības Aprika vadītāju un Latvijas Stāstnieku asociācijas dalībnieci Māru Mellēnu.
Eksperimentālās psiholoģijas profesors Oksfordas Universitātē Čārlzs Spenss mēģina noskaidrot, kā kopā darbojas visas piecas cilvēka maņas un kā to piegādāto informāciju apstrādā mūsu smadzenes. Viņš arī ir pētījis, kā dažādu faktoru ietekmē mainās mūsu garšas izjūta, un uzsver, ka, piemēram, restorānā skanošā mūzika ietekmē cilvēka garšas sajūtu, pat ja pats ēdiena baudītājs to noliedz. Un izrādās – garšas izjūtai mēles zaudēšana patiesībā nodarītu vismazāko kaitējumu, svarīgāka te esot oža.