Kultivēt enerģiju. Saruna ar dramaturgu Jāni Balodi
Dramaturgs Jānis Balodis (31) par Jumpravas tekstu nozīmi un Depeche Mode ēnu, kā arī mūsdienu Latvijā iespējamo atmodu un no iepriekšējām paaudzēm mantoto konfliktu risināšanu.
SestDienas intervijas
Tikai atnesiet neatkarību!
Izvēloties Tautas frontes kandidātus vēlēšanām, gandrīz vai galvenais kritērijs bija drosme – vai kandidāts nebaidīsies nobalsot par neatkarību, jo nekādus tūlītējus labumus šis balsojums nesolīja, toties iespēja tikt labākajā gadījumā aizsūtītam uz vēsākām zemēm gan nebija izslēdzama. Nākamais kritērijs bija spēja uzrakstīt likumus, jo tos mēs rakstījām no jauna, – notikumus pirms 1990. gada 4. maija atceras Latvijas Tautas frontes pirmais priekšsēdētājs Dainis Īvāns.
Uguns, kurā nevajag skatīties
Cilvēku atmiņa ir īsa, runājot par Parīzes Dievmātes katedrāles degšanu, ko dažs labs paguva nokrustīt par simbolisku "vecās Eiropas" nodegšanu, saka arhitektu biroja SIA Konvents vadītājs kopš 1993. gada, Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes eksperts Pēteris Blūms un atgādina citas lielas, bet jau stipri aizmirstas ugunsnelaimes kultūras pieminekļos.
Dejas inženiera pareizā formula
Dejas balvas par mūža ieguldījumu saņēmējs Uldis Šteins par to, kā būtu organizējami Dziesmu un deju svētki un kāpēc viņam nepatīk "projekti" un "koncepcijas".
Niedras epizode
Šopavasar vēl viena simtgade – aprit simt gadu kopš mēģinājuma veidot alternatīvu "Ulmaņa un Stučkas Latvijām". 1919. gada 16. aprīlī Liepājā tika gāzts Kārļa Ulmaņa Ministru kabinets. Trīs nedēļas, līdz 11. maijam, Latvijas Republika it kā palika bez valdības, tikai frontes karaspēks turpināja aizsargāt fronti pret uzmācīgajiem Pētera Stučkas lieliniekiem. Tad 11. maijā par darbības sākšanu paziņoja jauna valdība, kuras galvgalī nostājās pazīstamais rakstnieks un mācītājs, populārās dziesmas Dažu skaistu ziedu Gaujā kaisīju vārdu autors Andrievs Niedra.
Vai, Pavītolu aizmirsām!
Grupas Līvi dibinātāja Jura Pavītola ļoti atklātajos stāstos var klausīties bezgala ilgi, brīžam matiem ceļoties stāvus, un ar tiem pietiktu ne vienai vien grāmatai vai filmai. Viņš ir cīnītājs pēc dabas, kuram, šķiet, pat ar vējdzirnavām izdotos tikt galā.
Neatņemsim internetu, ja pastučīsiet
Režisors Alvis Hermanis par to, kāpēc viņa aktieri uzzinājuši vairāk nekā īstā VDK izpētes komisija, par izšķirošo etīdi izrādes Vēstures izpētes komisija tapšanā un par tiem, kurus nevar nospiest uz ceļiem.
Zīmju analītiķis ēterā. Saruna ar jauno LTV vadītāju
LTV jaunais valdes vadītājs Einārs Giels šajā amatā vēlējies nokļūt jau vairākus gadus un šoreiz dažādas zīmes vēl pirms konkursa rezultātu paziņošanas ļāvušas būt pārliecinātam, ka amats ir rokā.
Koncertzāles visjaunākie laiki
Kultūras ministrijas valsts sekretāre Dace Vilsone par to, cik gadu un cik miljonu vēl prasīs ilgi cerētā Rīgas koncertzāle un vai ar to izdosies "apsteigt" Gaismas pili.
Labāk tērēt filmai nekā tankam
1949. gada deportācijām veltītās mākslas filmas Pelni sniegā producents Žilvins Naujoks par to, kāpēc viņš netaisa filmas, kuras neviens neskatās, kāpēc baltiešu trimdai vēsture rūp vairāk nekā dzimtenē palikušajiem, un par Austrumeiropas akcentu.
Par spīti lauksaimniecībai un Āfrikai. Saruna ar ornitologu Aināru Auniņu
Ornitologs Ainārs Auniņš par gājputnu pavasara migrāciju, to, kā 1949. gada deportācija ietekmēja arī putnus, kāpēc senāk zāle bija zaļāka un kuri gājputni jāredz un jādzird, kamēr tie pie mums vēl ir.
Maestro bez Ferrari
Šis ir ļoti īpašs gadījums: Guntis Kuzma, kura rokās pagājušajā nedēļā gūla Lielās mūzikas balvas sudraba statuete par izcilu interpretāciju, šo augsto novērtējumu ir izpelnījies vienlaikus gan par savu klarnetista, gan diriģenta veikumu. Augstākais valsts apbalvojums mūzikā viņam piešķirts par Ādolfa Skultes 5. simfonijas grodo lasījumu kopā ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri Latviešu simfoniskās mūzikas lielkoncertā (pagājušā gada 20. janvārī), kā arī par solopartiju somu mūsdienu komponista Sebastiana Fagerlunda Klarnetes koncertā kopā ar Sinfonietta Rīga un diriģentu Normundu Šnē Latgales vēstniecībā Gors.