Vai, Pavītolu aizmirsām!

Šopavasar vairāki Liepājas mūziķi ar koncertiem savā pilsētā atzīmēs dažādas jubilejas. Mēneša sākumā četrdesmit gadu uz skatuves nosvinēja dziedātājs Igo, 18. aprīlī un 20. maijā notiks Ainara Virgas piecdesmit piecu gadu jubilejai veltītie koncerti, 11. maijā četrdesmit piekto gadskārtu svinēs grupa Credo, savukārt 6. maijā Liepājas koncertzālē Lielais dzintars notiks mūziķa Jura Pavītola septiņdesmit gadu jubilejas koncerts Starp debesīm un zemi. "Kāpēc tāds nosaukums? Tāpēc, ka es it kā esmu, bet tajā pašā laikā ne…" viņš skaidro, jo daudzi nemaz nezina, ka grupa Līvi sākās ar Pavītolu. Arī lielākā daļa viņa dziesmu ir aizmirstas, jo tolaik nav tikušas ierakstītas vai nav ņemtas pretī radio fondos kā Padomju Savienības ideoloģiskajam virzienam neatbilstošas – tik atklāta latvietības uzsvēršana nebija pieļaujama. Un visa tā sprunguļu likšana spieķos turpinoties arī šodien – pēdējos gados izdotajā nošu grāmatā ar piecdesmit Līvu vislabākajām dziesmām neesot iekļauta neviena no viņa sarakstītajām.

"Vai! Pavītolu aizmirsām!" – reiz, Latvijas Radio trepēs mani saticis, nobļāvās Marhils. Izrādās, viņi tieši tajā brīdī – Remix ar tiem Līviem, kas palika, – ierakstīja Liedagā. Daudzreiz ir bijuši tādi paradoksi vai kaut kas tāds – Guntars Račs un Mikrofona ieraksti izdod nošu grāmatu ar Līvu piecdesmit labākajām dziesmām, un tur, protams, nav Pavītola iekšā. Es aizsūtu Račam ziņu: kā tad tu tā? Viņš atbild, ka kārtojis esot Virga un neesot iemesla viņam neuzticēties. Es saku: bet 1972. gadā, kad es sāku, viņam bija septiņi gadi. Račs atvainojās, jo man esot taisnība, bet kāpēc tur nav arī Igo dziesmu? Es jau nesaku, ka Virgas dziesmas ir sliktas – viss ir kārtībā –, bet Līvi nesākās ar Virgu. Tie sākās pulka agrāk..." stāsta Juris.

Šajos teikumos paustā sāpe tiek paturēta sevī, it kā vēl tikai gatavojoties kaut kam, – viņš runā ļoti mierīgi, kā saprotot, ka jebkas no reiz izdarītā paliek uz katra sirdsapziņas, kas jau tāpat plūst pāri malām un vairāk par kādu citu smacē pašu. Arī kad rīkots Līvu trīsdesmit gadu jubilejas koncerts operā, Pavītola neesot bijis ne uz skatuves, ne zālē. "Par to man Tija (rīkotāja Tija Auziņa – aut.) vēlāk tiešām pazemīgi atvainojās. Man nav nekā pret Virgu. Tieši otrādi! Kad tika gatavots disks Līvu zelts un koncertprogramma, Virga vēl bija Amerikā un ārstējās. Kad pa koncertiem braukājām, es gulēju vienā istaba ar Daini (bundzinieks Dainis Virga – aut.), un es viņam visu laiku knābāju: zvani Ainaram! Amerikā viņš tāpat neko nespēlē – lai brauc mājās un piedalās mūsu koncertos! Viņš neklausīja, bet beigās sazvanīja, un Ainars atbrauca. Uz koncertu Ogrē šie pa kluso aizbrauca bez manis… Turklāt follā (Liepājas žargonā "stiprā alkohola reibumā" – aut.). Tad bija koncerts Daugavpilī, un pēc tā viņi nositās..." stāsta Juris, domājot traģisko avāriju 2003. gada 26. jūlijā, kurā gāja bojā Dainis Virga un skaņu operators Juris Jakovļevs. Pavītols vairs neesot tajā vecumā, kad jācenšas kādam matus glaudīt un jāklusē, baidoties, ka kāds kaut ko sliktu var izdarīt. Arī piemineklī Līviem Liepājā skanot tikai Virgas dziesmas. Pavītols neesot tam iniciators, bet abi ar Ainaru arī vairs nesveicinoties.

Kāpēc ne cirvis?

Jau pirmajā koncertā 1972. gadā skanēja Pavītola vispazīstamākā dziesma Vairogi ar Vitauta Ļūdēna vārdiem: "Ir latviešu tauta / Akmens, māls un smilts / Būs latviešu tauta / Akmens, māls un smilts…" Sākotnēji arī savai grupai Pavītols gribējis dot nosaukumu Vairogi, bet tādu oficiālās iestādes nav apstiprinājušas, atbildot: "Kāpēc vairogi? No kā tad jums jāaizsargājas? Kāpēc ne cirvis?" Tad nu nākamā izvēle bijusi Līvi, un tas akceptēts. Uz jautājumu, kad īsti tāds nosaukums radās, Pavītols atbild: "Kas ir svarīgāk? Kad bērns piedzimst, vai kad tu tam dod vārdu? Līvi piedzima 1972. gadā, kad notika pirmā uzstāšanās Liepājas pilsētas skatē. Tautā mēs jau tad bijām Līvi, bet oficiāli mūs apstiprināja kā Līvus 1974. gadā."

Runājot par Līviem, pirmie, kas cilvēkiem šodien nāk prātā, ir Jānis Grodums, Ainars Virga, Aivars Brīze, Ēriks Ķiģelis, Igo… Protams, arī savstarpējie strīdi, skandāli, atkarības, traģiskie satiksmes negadījumi ir tas, kas licis par Līviem runāt. Juris atceras, ka Klāsam Vāverem piederējis teiciens: "normāli Līvi ir sastrīdējušies Līvi", ko tīri labi, sev raksturīgi īsi un velnišķīgi iesmejoties, patika citēt arī Jānim Grodumam. Gan jau līdzīgā veidā Groģis izspļāva vēlāk slaveno teicienu "nezāles neiznīkst", pirmo reizi to adresējot Pavītolam, kad viņa dziesmu Vairogi 1981. gadā aizliedza, neļaujot tās autoram un izpildītājam koncertos iet pie mikrofona. Vēlāk uz pusgadu liegta uzstāšanās arī pašiem Līviem. Pavītols pēc rakstura ir tiešs un sākumā nav sapratis šos Groduma vārdus kā labvēlīgu uzmundrinājumu, uzsitot viņam pa plecu, un pat gribējis šim par to iešaut: "Ko, ak tad es esmu tā nezāle!? Es to toreiz uztvēru ļoti personīgi – dusmīgs biju."" Vēlāk šis teiciens pielipis Grodumam pašam un ticis izmantots arī viņa pēcnāves izlases nosaukumā.