No Benjamiņu nama līdz Kremlim
... 1988. gada jūnijā, gandarīts par Radošo savienību plēnumā
pateikto un vairīdamies no kolēģu piedāvājumiem organizēt man
toreiz visai vienaldzīgo Tautas fronti, es aizbraucu uz saviem
laukiem, kur šad tad ieradās kāds Rakstnieku savienības darbinieks,
es parakstīju papīrus un nodevos dzejošanai. Atbrauca Māris Čaklais
un visai ironiski stāstīja, ka Rīgā pa puduriem kādi ļaudis mēģinot
noorganizēt Tautas fronti, bet plašas atsaucības neesot un kopā
sasaukt pat radošos darbiniekus neizdodoties. Atsevišķi - jā, visi
piekrītot, bet šausmīgi šķeļoties.