Katrs Krievijas kaimiņš, vismaz no bijušajām PSRS republikām, ir sajutis to, cik neprognozējamas var būt attiecības ar kādreizējo centru. Nekad nav zināms, vai jau rīt Maskava nesarūpēs nepatīkamu pārsteigumu, protams, atrodot kādu «loģisku» pamatojumu. To gan varētu arī neuzskatīt par kaut ko pārsteidzošu, jo jau vairāk nekā 20 gadu garumā bijis redzams, ka kopīga robeža ar jaunu ārpolitisku ambīciju varā esošo Krieviju liek būt modriem. Un mierīgi kā rudens iesnas uztvert kaimiņvalsts kārtējos untumus. Taču ne viss ir tik vienkārši, un šoreiz pēc šāda kārtējā pārsteiguma Lietuvas Ārlietu ministrijai nekas cits nav atlicis, kā iesniegt Krievijai protesta notu par diskriminējošo attieksmi pret Lietuvas fiziskajām un juridiskajām personām pie abu valstu robežas. Pareiza rīcība, jo - tas arī labi bijis redzams 20 gadu garumā visvairāk tieši Latvijas gadījumā - paradums turēt muti labākus rezultātus arī nenodrošina. It kā jau nekas īpašs nav noticis. Vienīgi pusmēnesi pie Krievijas Kaļiņingradas apgabala robežas īpaši rūpīgi tikuši pārbaudīti Lietuvā reģistrētie vieglie automobiļi, bet kopš 11. septembra detalizēti pārbaudītas kravas, kuru sūtītāja valsts ir Lietuva. Saprotams, tas jau sagādājis finansiālus zaudējumus lietuviešu kravu pārvadātājiem un loģistikas uzņēmumiem.
Notikušais gandrīz nemaz nerada šaubas, ka šādā veidā Kremlis savus kaimiņus lietuviešus pakļāvis sodam. Visdrīzāk tā ir reakcija uz prezidentes Daļas Grībauskaites sekmīgo vizīti Vašingtonā, kā arī attieksmes nodemonstrēšana pret Lietuvas pašreizējo prezidēšanu Eiropas Savienībā un gaidāmo ES Viļņas novembra samitu. Apstiprinājies, ka, aizvien vairāk tuvojoties šim samitam, kurā varētu tikt parakstīti ES un Austrumu partnerības programmas valstu asociācijas un brīvās tirdzniecības līgumi, gaiss kļūst aizvien biezāks. Neskaidrība par Viļņas tikšanās iespējamajiem rezultātiem acīmredzami rāda paaugstinātu nervozitāti. Jādomā, krievu sagādātie «pārsteigumi» samita saimniekiem lietuviešiem ir uztverami vismaz kā norāde nepārsteigties ar partnerību austrumu virzienā. Nenoniecinot pārējās minētās partnerības programmas valstis, ir skaidrs, ka vislielākā uzmanība novembrī Viļņā būs pievērsta ES un Ukrainas attiecībām. Un tieši par to, ka Lietuvas galvaspilsētā varētu tikt parakstīts asociācijas līgums ar Kijevu, ir sevišķi nobažījusies Maskava. Tas būtu jauns līmenis ES un Ukrainas attiecībās, iespējams, liktu pamatus patiesi vēsturiskam pagriezienam šajā valstī un reģionā kopumā. Saprotot, ka šoreiz lietas patiešām ir aizgājušas tālu, Maskava rīkojās kā vienmēr - pavisam nesen sankcijām uz Krievijas robežas tika pakļauti ukraiņu produkti. Kā drīz izrādījās - runām par produkcijas kvalitātes neatbilstību prasībām nebija nekāda pamata.
Diez vai šādas sankcijas ietekmēs ES austrumu politiku, tomēr prātā vajadzētu paturēt to, ka Ukrainas jautājums Maskavai ir daudz jūtīgāks pat par Baltijas pazaudēšanu. Par to derētu padomāt arī Lietuvas Nacionālajai autopārvadātāju asociācijai Linava, no kuras 1000 firmām Krievijā darbojas 650.