Katru pavasari ir viena, gandrīz konkrēti vārdā nosaucama diena, kad pēkšņi pārstāj garšot gan vecāku konservētie ķirbji, tomāti un gurķi, gan pašas augu ziemu rīvētās selerijas, burkāni un kāļi. Tā ir diena, kad mūsu lauku dārzā pirmo reizi noplūcamā izmērā no zemes izlīdusi rukola, kressalāti, redīsi un maurloki. Ziemā lielveikalos es tos pērku ļoti reti, jo garšo un smaržo - nekā. Toties pavasarī pat visparastākie lapu salāti piesmaržina visu virtuvi.
Kad pilna māja ar ciemiņiem, Baiba Sipeniece galdā ceļ maltās gaļas un kartupeļu biezputras sacepumu. «Sacepums ir sātīgs, pietiek ar gabaliņu, lai viesi justos paēduši.»
Gleznotāja Džemma Skulme gatavo tādu spinātu biezeni, kādu nav redzējusi nevienā glaunā restorānā. Recepte nāk no kādas Vācijas sanatorijas, kur ārstējusies viņas mamma. Māksliniece smej, ka pa īstam spinātu garšu viņa spēj novērtēt tikai biezenī, citādi gatavoti spināti viņai vienaldzīgi.
Psihoterapeites Ainas Poišas jaunākais atklājums ir ēdiena sautēšanas trauks tadžina. A.Poiša priecājas, ka, gatavojot tadžinā, ēdienu nevar sabojāt, jo trauks ļauj improvizēt un kombinēt ļoti dažādus produktus. Galvenais nosacījums ir pēc izjūtas izvēlēties produktus, uzlikt vāku un gaidīt brīnumu. «Pēc stundas tadžinas brīnums ir atnācis,» teic Aina Poiša.
Svinot Ziemassvētkus, tradicionāli vairākas dienas pēc kārtas ēdam sautētus kāpostus, zirņus, cūkgaļu, kas organismam ir ļoti smags ēdiens. Lai pienācīgi sagatavotos nākamajai sautēto kāpostu tūrei Vecgada vakarā, dietoloģe Lolita Neimane iesaka starp svētkiem vairākas dienas ēst dārzeņu biezzupas, jo tās ir vieglas un nomierina zarnu traktu. Šādai zupai noder jebkuri dārzeņi, un, kā stāsta dietoloģe, to ēd pat vīrieši, kas ne pārāk iecienījuši dārzeņu ēdienus.
Sajūsminātus stāstus par restorāna Provansa šefpavāra Tomasa Godiņa gatavoto biešu krēmzupu ar zilo sieru biju dzirdējusi jau pasen. Tagad apstiprinu - šai zupai pat varētu uzrakstīt slavinošu odu. Smalks, gards un maigs ēdiens! Šajā lapā Tomass piedāvā Otro Ziemassvētku pusdienu ēdienkarti, kurā lieliski iederēsies arī biešu zupa.
Producentes, aktrises Leonardas Ķesteres-Kļaviņas iecienītā recepte Visvalža vistu spārniņi a la Muklājs ir viens no labākajiem veidiem, kā Ziemassvētkos un Jāņos daudziem viesiem pagatavot vistu spārniņus. Labi ir arī tas, ka sastāvdaļu un garšvielu daudzums nav jāmēra - tas atkarīgs no radošajām spējām vai iemīlēšanās pakāpes.
Dziedātājs, grupas Lādezers solists Ingus Ulmanis stāsta, ka viņa receptes ir grūti pierakstāmas, jo gatavojot viņš nekad neskatās pavārgrāmatā. Ingus improvizē gan ar produktiem, gan garšvielām. Mūziķis smej, ka atver ledusskapi un to, ko tur atrod, liek grāpī vai pannā. Dziedātājs labprāt gatavo svaigu kāpostu zupu, ko ģimenē sauc par «krīzes variantu». Uzvāra lielu katlu un var ēst vairākas dienas.
Ziemassvētki nesaraujami saistīti ar piparkūkām. Tās gatavo mājās, pērk veikalā vai atnes no omītes, taču vislabāk Ziemassvētku noskaņu ģimenē var radīt, piparkūkas gatavojot visiem kopā. Aizraujošs, radošs un interesants process! Cik smieklu, atjautības, izdomas, piparkūku figūriņas veidojot un dekorējot! Ko tik nevar dabūt gatavu - mazus un lielus zvērus, sirsniņas, zvaigznītes, pilis un būdiņas! Dažs labs teiks - vēl jau Ziemassvētki aiz kalniem! Kāpēc tik agri par piparkūkām? Tāpēc, ka piparkūku mīklai ir jāievelkas vismaz 2-20 dienas! Tad nu rēķiniet paši!
Ja dziedātājs Andris Ērglis dienā nav ēdis gaļu, tad viņš nav dzīvotājs. Šā iemesla dēļ vismaz reizi dienā uz šķīvja jābūt gaļai vai desas šķēlei. Gaļas ēdienus dziedātājs labprāt gatavo arī pats. Pēdējā laikā viņš iecienījis divu veidu pildītās karbonādes - ar sieru un papriku un ar šampinjoniem. Andris Ērglis labprāt dalās savā receptē.
Restorāna Neiburgs šefpavārs Sandis Bružas smej, kad lūdzu man ieteikt dažas receptes neparastākiem, bet - dieva dēļ - viegli pagatavojamiem ēdieniem, jo vēlos tikšanās reizē pārsteigt draudzenes ar kulināres prasmi.