Bez ātrvārāmā katla un pat bez ilgas sutināšanas, toties ar garšvielotu noti. Mūsu pašu vienkāršā kāpostgalviņa ir veselīga, pieejama un izmaksās lēta. Bet, pieliekot nedaudz izdomas, parastu kāpostu var pagatavot ne tikai garšīgi, bet arī ātri un interesanti.
Fileja noteikti nav tas cūkgaļas gabals, kuru bieži gatavo, – nē, lielākoties cilvēki pērk šķiņķi un varbūt vēl arī karbonādi. Taču cenas ziņā fileja ir tikai nedaudz dārgāka par karbonādi un ir tā vērta! Galvenokārt tāpēc, ka neticami ātri pagatavojama.
Iedomājoties putna gaļu, vairākumam prātā nāk vista, vai ne? Vēl varbūt pīle, bet tas jau izklausās smalkāk. Gandrīz tikpat smalki kā paipalas, irbītes un fazāni. Bet vēl ir viens putns, kurš it kā nav nekāds deficīts un arī ne no dārgākajiem, taču latviešu galdā nonāk retāk, nekā vajadzētu. Tas ir tītars!
Ir Latvijas valsts svētku nedēļa, un tai par godu gatavosim jērgaļu. Un šoreiz nevis ciskas cepeti, bet maltās gaļas bumbiņas mērcē, lai garšotu arī tiem, kuri "tīru gaļu" ne visai ieredz – te domāju bērnus, jo novērojumi rāda, ka gaļa maltā veidā mazajiem ir saprotamāka. Piedevās – garšīgas un, iespējams, mazliet nepelnīti piemirstas saknītes.
Pārsteigums var arī izpalikt, ja kādam nepatīk asums. Bet tie, kuriem patīk, – ai, ai, kā novērtēs! Pasteidzoties notikumiem priekšā, tā ir pašvārītā habanero mērcīte. Taču arī bez tās šie salāti ir brīnišķīgi!
Šīs nedēļas sestdienu vismaz daļa bērnu noteikti gaidīja ar nepacietību, jo taču jāsvin helovīni! Zināms, ka pie mums netrūkst arī šo amerikānisko svētku pretinieku, taču apēst kaut ko garšīgu var arī tāpat. Tāpēc piedāvājumā vēlās brokastis ar pikantiem siltajiem salātiem un ķirbju kēksiņiem saldummīļiem par prieku!
Par virsrakstā minēto apgalvojumu gandrīz neviens nešaubās, tāpēc vērtīgi atrast dažādus veidus, kā to "karali" nemanāmi ievadīt organismā. Man, piemēram, svaigs ķiploks ne visai, bet pacepts un sautējumos tas, manuprāt, ir lielisks, un par daudz to pievienot gandrīz nav iespējams. Gatavojot tas mainās un kļūst par lielisku ēdiena labās garšas un smaržas pastiprinātāju.
Vai zinājāt, ka pētersīļi ir vieni no veselīgākajiem zaļumiem? Dzimuši Vidusjūras apgabalā, tie lieliski aug arī pie mums un ir pieejami faktiski visu gadu. Daudziem pētersīļi gan tā ne visai, jo stipri garšā un ne visai viegli sakošļājami, taču ir kāds noslēpums: ja ļoti smalki sakapā un tad pievieno ēdienam, tie ir brīnišķīgi!
Šoreiz iesaku novērtēt ne tikai jau pierasto papriku un sīpolus, bet arī Latvijā audzētos čili piparus! Abi ēdieni ir mantojums no darba pieredzes meksikāņu takerijā, tikai mazliet pārveidoti ērtākai pagatavošanai mājās, tāpēc arī nosaucu tos par versijām. Un omulība jau būs pati no sevis, kad kopā gatavosim, mēģināsim jaunas lietas, sirsnīgi parunāsim un visu to tā garšīgi un no sirds.
Jā, tā tas ir, un to vajag pamanīt – ja ikdienas skrējienā tas neizdodas, tad vismaz brīvdienās ieteicams padzīvot garšīgi! Gulēt līdz vienpadsmitiem, atļaut paskatīties multenes, neskubināt novilkt pidžamu, ierosināt padauzīties. Un pagatavot kaut ko īpaši garšīgu! Bērni to noteikti novērtēs.
Šomēnes ne tikai bērniem, kuriem atkal skola klātienē, sen nesatikti klasesbiedri un visādi jaunumi, bet arī pieaugušajiem, kuriem sastrēgumu vairāk, ikdiena pēc atvaļinājumu sezonas straujāka un pilsētas ritms varbūt vēl nepierasts, stresa noteikti netrūkst. Tad nu lai atceramies kādu senu teicienu, ka garšīgs ēdiens nomierina! Savukārt "ātri un garšīgi" formula vispār būtu jāapgūst ikvienam, ne tikai bērnu vecākiem – lai starp darbiem, pulciņiem un citām ikdienas skriešanām varētu apēst kaut ko siltu un gana sātīgu. Šoreiz – fiksā zupa skaisti zaļā krāsā un ne mazāk fiksa un smuka pica!
Latvietis un kūpinātas zivis – tas ir stāsts, īpaši jau vasarā. Par braukšanu caur mazajiem piejūras ciemiem, piestāšanu sētās, kur svaigi nokūpinātas zivis, sapirkšanos nereti par daudz un tā tālāk. Man ar kūpinātām zivtiņām mieloties vislabāk patīk jūras malā bez galda piederumiem, ar kādu malku auksta alus vai baltvīna, bet mājās jau var arī pagatavot ko vairāk.
