Ekonomiku raksturojošā statistika liecina, ka Latvijā vērojama izaugsme, un arī par starptautiska mēroga finanšu krīzi ekonomisti pagaidām runā tikai pieļāvumu formā, norādot, ka reiz nākamā krīze pienāks, taču kad, cik spēcīga un tieši kurā pasaules reģionā – par to vēl pagaidām ir pāragri spriest.
Itāļu žurnālists Antonio Megalici, kuram vēl nebija pat 30 gadu, nomira pagājušajā nedēļā pēc tam, kad tika smagi ievainots 11. decembrī Strasbūrā notikušajā apšaudē – terora aktā, apstiprina ārzemju mediji. (Par terora aktu lasāms arī 13. un 17. decembra Dienā un portālā Diena.lv).
"Šķiet, Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite bija tā politiķe, kura teica – šodien notikt var jebkas, respektīvi, patlaban politikā nevar izslēgt nevienu, pat visneticamāko notikumu attīstības scenāriju. Arī Lielbritānijas un ES šķiršanās procesā iespējami ļoti daudzi, dažādi varianti," intervijā Magdai Riekstiņai pauž ekonomists, Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle (Nacionālā apvienība, kā arī Eiropas Konservatīvo un reformistu grupa).
Svarīgi ir, lai bizness un valsts dodas vienā virzienā – to nesen norādīja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK). Šī uzņēmēju organizācija akcentējusi, ka jārisina darbaspēka trūkuma problēma un ka nepieciešams veikt reformas izglītībā, veselības aprūpē, valsts pārvaldē, kā arī administratīvi teritoriālajā jomā. To, ka uzņēmējiem ir svarīgs dialogs ar valsts varu, Rīga TV24 raidījumā Preses klubs nesen uzsvēra arī Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Meņģelsone.
Diskusijās pirms 13. Saeimas vēlēšanām vairāki politiķi uzsvēra, ka naudas apjomu valsts budžetā varētu palielināt, apkarojot ēnu ekonomiku. Pēc būtības ideja mazināt ēnu ekonomiku un tā iegūt naudu, piemēram, pedagogu algu kāpumam, ir visai pamatota. Atbilstoši Rīgas Ekonomikas augstskolas asociētā profesora Arņa Saukas un viņa kolēģu veiktajam pētījumam, ēnu ekonomika Latvijā pērn bija ap 22% no iekšzemes kopprodukta, un, kā mēdz sacīt eksperti, ar ēnu ekonomikas apjomu ir tāpat kā ar bezdarbu – tas nekad nebūs 0%, bet līmenis, uz ko vērts tiekties, ir 3–5%.
"Latvijā tradicionāli ir spēcīga zinātniskā pētniecība mākslīgā intelekta jomā. Izmantosim to! Parādīsim, ko esam sasnieguši un kā varam pozitīvā aspektā izcelties uz citu valstu fona," intervijā Magdai Riekstiņai uzsver globālās informācijas tehnoloģiju kompānijas Microsoft vadītāja Baltijas valstīs Renāte Strazdiņa.
Lai gan joprojām pastāv stereotips, ka strādājošo Latvijā trūkst tikai zemu atalgotiem, monotoniem darbiem skaudros apstākļos, tomēr ekonomikas ekspertu atziņas šādu redzējumu neapstiprina.
Aizvadītajā svētdienā, 2. decembrī, Latvijā tika izkārti valsts karogi sēru noformējumā, jo bija pret latviešu tautu vērstā totalitārā komunistiskā režīma genocīda upuru piemiņas diena. Neilgi pirms šī datuma mikroblogošanas vietnē Twitter noritēja diskusija par to, kādēļ Eiropas Savienībā (ES) vērojama iecietība pret komunistisko simboliku, un kritika tika veltīta Eiropas Komisijas prezidentam Žanam Klodam Junkeram. (Jāatceras, ka maijā neizpratni izpelnījās Junkera piedalīšanās komunistisko ideju autora Kārļa Marksa 200. dzimšanas dienas pasākumos. Par to rakstīja, piemēram, politologs Ivars Ījabs medijā Rīgas Laiks.) Konkrētā Twitter diskusija gan aizvirzījās "ķēķa lamāšanās" līmenī, bet tas nemazina problēmas nopietnību.
"Lai produktu marķētu ar ekomarķējumu, tam ir jāatbilst ļoti stingriem kritērijiem, taču diemžēl sabiedrība to neizprot. Jāsecina, ka daudzi cilvēki ir pieraduši, ka viņus regulāri māna, tāpēc netic ekomarķējuma pamatotībai," saka akciju sabiedrības Tukuma piens direktors Ints Poškus.
Bija laiks, kad uzņēmēji intervijās medijiem un dažādās diskusijās daudz un plaši runāja par to, cik absurdi ir valsts iestāžu lēmumi, cik daudz kļūdu pieļauj kontrolējošie dienesti, un tolaik dominēja viedoklis, ka uzņēmēji un valsts sektorā strādājošie ir divas karojošos armijas.
Nesen notikušo Latvijas simtgades svinību atblāzma mūsu kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā ir aktualizējusi diskusiju par to, kādas gan patlaban ir Baltijas valstu savstarpējās attiecības.
"Kopumā pārdotās degvielas apjoms nemazinās, jo automašīnu skaits Latvijā nesarūk. Runājot par privāto autotransportu, jāteic, ka pat tieši pretēji – automašīnu skaits pieaug. Taču ir vērojamas pārmaiņas tādā aspektā, ka aizvien populārākas kļūst ar dīzeļdegvielu darbināmas automašīnas," intervijā norāda SIA Neste Latvija mazumtirdzniecības vadītājs un valdes loceklis Armands Beiziķis.
Sniegoti baltas kalnu virsotnes un melnās jūras siltie viļņi, melanholiskas krievu romances un temperamentīgas kaukāziešu melodijas, tirgošanās kā austrumos, autoceļi kā rietumos un palmu alejas kā dienvidos – tāds ir Soču reģions.
Latvija nekad nav bijusi tik pārtikusi kā tagad. Šī atziņa, ko Latvijas Radio pauda ekonomikas eksperts, Latvijas Bankas padomes loceklis Mārtiņš Kazāks, nesen izraisīja plašas diskusijas.
Simtgades svinību gads Latvijā tiek saistīts ar cerībām par tūrisma attīstību, un, izrādās, gluži nepamatotas šīs cerības nav. Centrālā statistikas pārvalde vēsta, ka šā gada trešajā ceturksnī, tātad Dziesmu svētku mēnesī jūlijā, vasaras sezonā ietilpstošajā augustā un negaidīti siltajā septembrī, Latvijas tūristu mītnēs uzņemti 706,4 tūkstoši ārvalstu viesu, kas ir par 7,2% vairāk nekā trešajā ceturksnī pērn. Tātad ārvalstu ceļotājiem interese par Latviju ir, un var pieļaut, ka arī novembrī uz nupat aizvadītajām mūsu valsts simtgades svinībām ieradās daudzi tūristi – vismaz no Baltijas kaimiņvalstīm, ja arī ne no tālām zemēm. Galu galā arī ceļotāji no Latvijas šogad vēsajā tūrisma nesezonā devās gan uz Lietuvu, kur 16. februārī tika svinēta valsts atjaunošanas simtgade, gan uz Igauniju, kur 24. februārī notika valsts 100. dzimšanas dienas pasākumi.
Saeimas priekšvēlēšanu laiks šogad atgādināja gan azartisku sacenšanos par galveno lomu uz politiskā teātra skatuves, gan šovu Kurš diskusijās pārkliegs citus runātājus?, gan arī spēli Apmētā dubļiem savu politisko konkurentu!.
Uzņēmējs, Latvijas uzņēmuma SIA PAA, kas ir viens no pirmajiem un vadošajiem santehnikas ražotājiem Baltijā, izveidotājs un valdes priekšsēdētājs Pēteris Treicis intervijā Madai Riekstiņai.
Inovāciju ieviešana un moderno tehnoloģiju attīstība – tās ir divas tēmas, par kurām pēdējā laikā tiek bieži diskutēts, uzsverot, ka bez inovācijām un tehnoloģijām mūsdienās ir grūti iztikt daudziem uzņēmumiem, gandrīz visām tautsaimniecības nozarēm, kā arī valstij kopumā.
Notikumi krabju zvejas nozarē, par kuriem aģentūra LETA, atsaucoties uz TV3, vēstīja šādi: "Raidījums: jaunievēlētā deputāta Šmita lobētie krabju zvejnieki saistīti ar Krieviju," – izraisīja plašu rezonansi sabiedrībā, it īpaši tāpēc, ka atbilstoši Skaties.lv vēstītajam Didzis Šmits "kuluāros tiek minēts kā iespējamais ekonomikas vai finanšu ministra kandidāts".
Simtgades laika patriotiskajās runās par nācijas saliedēšanu un uzņēmēju pragmatiskajās norādēs, ka daudzās tautsaimniecības nozarēs trūkst darbinieku, aizvien biežāk izskan aicinājums tiem cilvēkiem, kuri pārcēlušies uz ārvalstīm, atgriezties mājās, Latvijā. Taču aizvien biežāk izskan arī ironiska norāde, ka valsts un pašvaldību sektora paustie solījumi aizbraucējiem, kuri atgriezīsies, kļūst tik vilinoši, dāsni un glaimojoši, ka arī tiem cilvēkiem, kuri joprojām dzīvo un strādā Latvijā, nāk prātā doma aizbraukt uz ārzemēm, lai beidzot varētu izdzirdēt atbalsta un privilēģiju solījumus, kā arī glaimojošos vēstījumus par to, cik bezgala svarīgs Latvijai ir katrs mūsu nācijas pārstāvis.
Uzkrājošā dzīvības apdrošināšana (UDA) ir "komplekss finanšu instruments. Pirmkārt, UDA ir iespēja apdrošināt dzīvību, tādējādi parūpējoties par tuviniekiem. Otrkārt, tā ir iespēja apdrošināties pret nelaimes gadījumiem un nopietnām slimībām, kas ir īpaši būtiski, ņemot vērā situāciju veselības aprūpē. Treškārt, tā ir iespēja palielināt uzkrājumu, izvēloties piemērotu līgumu," UDA būtību raksturo Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins.
Pagaidām vēl pie varas esošā valdība savā deklarācijā, kas datēta ar 2016. gada februāri, paudusi apņēmību izstrādāt jaunu "nodokļu un darbības nosacījumu regulējumu mazajiem un sīkajiem (mikro) uzņēmumiem to darbības sākumposmā". Jau pagājis vairāk nekā divarpus gadu, bet apgalvot, ka mazā biznesa vide būtu ideāli sakārtota un ka uzņēmumiem to darbības sākumā būtu pieejami atbalstoši, viegli saprotami nosacījumi, tomēr nevar.
Lai gan, attīstoties modernajām finanšu tehnoloģijām, Latvijā aizvien iecienītāki kļūst bezskaidras naudas norēķini, tomēr joprojām daudzi pirkumi tiek veikti, maksājot skaidrā naudā.
Eiropas Parlaments nesen paziņoja, ka šogad Saharova balva ir piešķirta kinorežisoram no Ukrainas Oļegam Sencovam, kurš apsūdzēts "teroristiska rakstura nodarījumos" pret Krievijas okupācijas varu Krimā un kuram piespriests ilgs cietumsods. Jāatgādina, ka Saharova balvas mērķis ir godināt tos cilvēkus un organizācijas, kas aizstāv cilvēktiesības un pamatbrīvības, un ka šī ir starptautiskā mērogā ļoti prestiža balva. Galu galā balvu nepiešķir vis kāda viena nevalstiska organizācija, kultūras iestāde vai uzņēmums, bet gan Eiropas Parlaments, turklāt Saharova balva tiek pasniegta jau trīs gadu desmitus.
Jūras satiksmi Baltijas un Ziemeļvalstu reģionā joprojām raksturo stabila attīstība, un prāmju popularitāti vismaz pagaidām nav iedragājušas avionozares aizvien augošās ambīcijas.
Modernās tehnoloģijas maina daudzas jomas – no medijiem līdz finanšu sektoram, no rūpniecības līdz tirdzniecībai. To akcentējuši informācijas tehnoloģiju, biznesa vides, mediju, izglītības un citu jomu eksperti.
"Aicinām darbā", "Pievienojies mūsu kolektīvam", "Te ir darbs!" – šādus vēstījumus par darbinieku meklēšanu esam pieraduši redzēt daudzviet mūsu valstī. Taču strādājošo trūkuma problēma vērojama ne tikai pie mums, Latvijā. Arī Eiropas Savienības (ES) otrā malā – Vidusjūras salu valstī Maltas Republikā – informācija par vakancēm pamanāma ik uz soļa. Tā piemēram, valsts lielākās salas Maltas kūrortos iespaidīga lieluma uzraksts "Staff Needed" (vajadzīgi darbinieki – angļu val.) rotā veikalu, paēšanas vietu un tūrisma nozares uzņēmumu logus un interjerus.
Ikreiz, kad notiek jaunas valdības veidošana, izskan viedokļi par ministru portfeļu iedalīšanu svarīgākajos un nesvarīgākajos. Savukārt kritēriji, uz kuriem pamatojoties tiek veidots šis iedalījums, mēdz būt ļoti dažādi – tiek runāts par Latvijas valstiskajām prioritātēm, politsponsoru interesēm, vērienīgu, Eiropas Savienības finansētu projektu īstenošanu, starptautiska mēroga aktualitātēm un citiem faktoriem.
