Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Aktuāli
Rīgā +5 °C
Skaidrs
Ceturtdiena, 9. maijs
Klāvs, Einārs, Ervīns

Mārtiņš Apinis

Var mainīties kravu plūsma

Aizvien agresīvāka retorika un ar to saistītais ģeopolitiskās spriedzes pieaugums, tirdzniecības konflikti un globālās ekonomikas bremzēšanās liek izvirzīt jautājumus, vai pašreizējo kravu pārvadājumu plūsmās – gan attiecībā uz maršrutiem, gan preču grupām – var notikt kaut kādas būtiskas pārmaiņas. Gan Krievijas centieni bremzēt Ukrainas kuģu satiksmi Azovas jūrā, gan ASV un citu rietumvalstu saspīlētās attiecības ar Irānu, kas noveda pie jau notikušajiem konfliktiem Hormuza jūras šaurumā, ir tikai daži no faktoriem, kas norāda uz to, ka situācija kļūst aizvien nokaitētāka.

Atkal piezagušies mīnusi(3)

Vērtējot transporta nozares attīstību Latvijā, nereti lielāka uzmanība tiek pievērsta dzelzceļam un lielajām ostām, kuru darbība pamatā ir saistīta ar tranzīta kravu apkalpošanu, turklāt šīs kravas galvenokārt nāk no Krievijas. Tādējādi nereti tiek analizēts politiskais faktors, kura ietekmē var pieaugt vai samazināties Latvijas tranzīta kravu plūsma. Tiesa gan, Krievijas vēlme pārorientēt kravas uz savām ostām ne tikai teorētiski pieaug, bet arī tiek realizēta praksē. Tomēr galvenais virzītājspēks finansiālai labklājībai ne tikai tranzīta jomā, bet arī transporta sektorā kopumā ir pasaules ekonomikas attīstība, kas noteiks to, cik liels ir un būs pieprasījums pēc transporta un uzglabāšanas nozares pakalpojumiem Latvijā.

Pagaidām spēj noturēties(4)

Negācijas, kas saistītas ar norisēm pasaules rūpniecībā, sevišķi autobūvē, diemžēl atsaucas arī uz ekonomiskajiem procesiem Latvijā. Nereti tiek uzskatīts, ka pie mums neko neražo un spējam dzīvot vien tikai tāpēc, ka izsaimniekojam ES fondu naudu. Abi šie apgalvojumi ir muļķīgi, jo mūsu valstī saražotās produkcijas klāsts ir spējīgs variēt no samērā vienkāršiem zāģmateriāliem līdz optiskajai šķiedrai un smalkai elektronikai, bet ES fondi valsts ekonomisko izaugsmi nevis nodrošina, bet tikai paātrina.

Par naudas drošību bankās nav jāuztraucas(22)

Pavisam drīz apritēs 11 gadu kopš Volstrītas finanšu milža Lehmans Brothers sabrukuma, ko daudzi uzskata par atskaites punktu iepriekšējai finanšu krīzei. Tiesa gan, jau pirms šīs bankas maksātnespējas pasludināšanas netrūka kredītiestāžu, kuru finansiālās problēmas lika tām pārtraukt darbību. Latvijā banku sektora problēmas galvenokārt varam atcerēties saistībā ar, tā sakot, nacionalizēto Parex banku, kuras finansiālo problēmu segšana valsti iedzina starptautisko aizdevēju valgos, un procesa gala rezultātā iztikas meklējumos no valsts devās prom pat vairāk nekā 100 000 tās darbaspējīgo iedzīvotāju.

Sliktāk, kā sākotnēji lēsts(5)

Aizvien vairāk sāk šķist, ka mūsu valsts ekonomiskās augšupejas slāpējošo faktoru ir vairāk, nekā domāts iepriekš. Pagājušajā piektdienā iznākušie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati par valsts iekšzemes kopprodukta (IKP) izmaiņām gada otrajā ceturksnī, lai arī daudz neatšķiras no sākotnējā aprēķina, kas bija visai pieticīgs, bet nelika domāt par kādas ekonomikas katastrofas tuvošanos, tomēr detalizētāks izklāts par sniegumu konkrētās ekonomikas nozarēs ne vienam vien var likt nepatikā saraukt degunu.

Piesātinājums bremzē cenas

Nemetot lielus līkumus, pasaules ekonomiskās tendences ienāk arī Latvijā un šobrīd visizteiktāk atspoguļojas rūpniecības nozarē gan attiecībā uz produkcijas izlaides svārstībām, gan arī attiecībā uz saražoto preču cenu pārmaiņām. Abos gadījumos ir jūtama visai izteikta bremzēšanās.

Izkļūt no zemo algu slazda(6)

Zems iedzīvotāju atalgojums var izrādīties kavēklis tautsaimniecības attīstībai, sevišķi tad, ja valsts demogrāfiskā situācija ir slikta. Liels niecīgu algu īpatsvars signalizē, ka Latvijas tautsaimniecībā trūkst tādu uzņēmumu, kuri prot radīt preces un pakalpojumus ar augstu pievienoto vērtību, un norāda uz to, ka valsts iekšējais tirgus ne vien ir mazs, bet arī ar zemām attīstības perspektīvām. Tiesa, pēdējos gados Latvijas ekonomika darba samaksas jomā piedzīvo uzlabojumus, un tas uz aizvien lēnākas pasaules tautsaimniecības izaugsmes fona var palīdzēt sildīt valsts ekonomiku, tādējādi vismaz daļēji kompensējot negācijas, kuras patlaban aizvien izteiktāk kļūst novērojamas ārējos tirgos.

Finanšu tirgos briest jaunas ziepes(8)

Aizvien drošāk var izteikt apgalvojumus, ka pozitīvā ekonomiskā konjunktūra, kas uzņēmējus un it īpaši investorus priecēja iepriekšējos divos gados, ir kļuvusi par pagātni. ASV un Ķīnas nesaskaņas tirdzniecības jomā un neskaidrības par to, kā Apvienotā Karaliste pametīs Eiropas Savienību (ES), ir veicinājušas ekonomiskās nedrošības pieaugumu pasaulē. Tomēr tā ir tikai neliela daļa no globālās tautsaimniecības problēmām.

Ekonomika balansēs starp plusiem un mīnusiem(4)

Latvijas sliktie ārējās tirdzniecības dati, tajā skaitā eksporta samazināšanās jūnijā par 8,2%, rēķinot gada izteiksmē, liek uzdot likumsakarīgus jautājumus par to, cik spēcīgi globālās negācijas var ietekmēt mūsu valsts iedzīvotāju labklājību, un par to, kuras tautsaimniecības nozares globālo notikumu ietekmē varētu piedzīvot sašaurināšanos un kurām ir iespēja pretendēt uz pieaugumu. Labā ziņa ir tā, ka ekonomisti tūlītēju krīzi nesola, savukārt sliktā – atsevišķi ekonomikas virzītājspēki var iekļūt mīnusos, kas neizskatās labi, domājot par valsts labklājības tālāko pieaugumu.

Biržās sākusies korekcija

Norises finanšu tirgos atgādina situāciju, kāda iespējama pirms finanšu krīzes, proti, aug to aktīvu cenas, kuriem parasti kāpj vērtība brīžos, kad pieaug ekonomiskā nedrošība, savukārt sarūk vērtība tiem finanšu instrumentiem, kuru cenas augšupeja saistās ar ekonomiskās labklājības pieaugumu.

Eksportēt kļūst grūtāk(6)

Atziņas, ka pasaules ekonomika tuvojas augšupejas cikla izskaņai, cita starpā pirms dažiem mēnešiem šaurākā lokā runātais, ka norises pasaules tautsaimniecībā, vadoties pēc ekonomikas pēcbrieduma fāzes, sāk atgādināt 2008. gada pavasari, šķiet, sāk iegūt taustāmāku pamatu. Pēdējie mēneši Latvijas ārējā tirdzniecībā nevēsta neko labu, un krīt gan eksporta, gan importa apjomi. Pirmie norāda uz vājāku patērētāju aktivitāti ārvalstīs, taču importa samazināšanās var likt iezvanīt visai skaļus trauksmes zvanus, jo norāda uz to, ka patēriņš sāk stagnēt vai pat samazināties arī Latvijā. Tas nozīmē, ka pretēji gaidītajam mājsaimniecības ar savām pirkšanas aktivitātēm uz iepriekšējā algu pieauguma rēķina ekonomikas sildīšanā var neizrādīties tik spēcīgs atbalsts, kā eksperti iepriekš gaidījuši.

Valūtu krituma laikmets(4)

Kārtējo eskalāciju šonedēļ piedzīvojis tirdzniecības konflikts divu pasaules lielāko ekonomiku ASV un Ķīnas starpā, liekot uzdot jautājumus par to, vai pasaule atkal ieslīgst jaunu valūtas karu peripetijās.

Britu mārciņas kurss pret eiro var nokristies līdz paritātei(11)

Sākotnēji šķietami nenopietnā dažu britu politiķu ideja par to, ka Lielbritānija varētu izstāties no Eiropas Savienības (ES), tā vairojot dažu politiķu popularitāti vēlētāju acīs, politiķiem vainagojusies ar iekrišanu pašu izliktajos slazdos. Turklāt ir sagādātas problēmas valsts ekonomikai un nacionālā valūta – britu mārciņa – ir zaudējusi vērtību, tās kursam pret eiro tuvojoties vēsturiskajam minimumam.

Zelts atsāk uzvaras gājienu(5)

Raugoties uz šā gada finanšu tirgus norisēm, tas ir bijis īpaši labvēlīgs tiem, kuri investējuši zeltā. Dzeltenā metāla cena pagājušās nedēļas trešdienā pārsniedza 1500 ASV dolāru (1340 eiro) atzīmi par Trojas unci, tik augsta tā nebija bijusi pēdējos sešus gadus, bet kopš gada sākuma zelts sadārdzinājies apmēram par 15%.

Laiks izsvērt savus tēriņus(6)

Pēdējos divus trīs gadus Latvijas ierindas patērētājs ir aizvadījis pieaugošas labklājības zīmē. Lai arī kopējais algu līmenis Latvijā ir visai zems, tomēr vidējā alga augusi aptuveni par 8–9% gadā, bet algas mediāna pat par kādu procentpunktu straujāk.

Ekonomikas cikls bremzē izaugsmi autobūvē(6)

Viens no pasaules galvenajiem autoražošanas virzītājspēkiem pēdējā desmitgadē ir bijusi jaunattīstības valstu ekonomiskā izaugsme, kas veicinājusi pieprasījumu pēc importa automašīnām, turklāt šīs valstis bijušas arī ar relatīvi augstu iedzīvotāju dabisko pieaugumu, kas potenciālo auto pircēju skaitu palielina vēl vairāk. Tomēr, mainoties tendencēm gan globālajā ekonomikā, gan finanšu tirgos, pieprasījums pēc importa automobiļiem sācis buksēt. Tas attiecas arī uz lielāko pasaules ekonomikas pieauguma ģenerētāju Ķīnu, ietekmējot Eiropas autoindustrijas darbības rādītājus, kas savukārt var negatīvi ietekmēt ar transporta līdzekļu ražošanu saistītās nozares Latvijā.

Aizvien vēl kāpina apjomus

Iepriekšējos gados un vēl joprojām vērojamā ekonomiskā izaugsme Latvijā un ar to saistītais iedzīvotāju ienākumu pieaugums ir veicinājis tirdzniecības apjomu kāpumu mūsu valstī.

Nepatīkamās pasaules tautsaimniecības tendences iezogas arī mūsmājās(12)

Daudz apspriestās globālās tendences saistībā ar ekonomiskā pieauguma tempa mazināšanos diemžēl nav metušas līkumu arī Latvijai. Mūsu valsts tautsaimniecības izaugsmes temps jūtami rūk jau divus ceturkšņus pēc kārtas, līdz ar to sliktāki ekonomikas dati vairs nav uzskatāmi par atsevišķu gadījumu, bet gan sākuši izvērsties tendencē. Galvenais jautājums ir par to, vai šī tendence novedīs līdz reālai krīzei, vai arī runa būs tikai par lēnākas izaugsmes perioda iestāšanos, bet pēc tam ekonomika atsāks strādāt ar vēl lielākiem apgriezieniem.

Kredītu vērtējumi sāk šķobīties(6)

Pasaules ekonomikas slīdēšana aizvien dziļākā brieduma fāzē un ar to saistītā izaugsmes bremzēšanās, kas vērojama vairākos ekonomiskajos segmentos, veicina izmaiņas arī korporatīvajā maksātspējā, savukārt tas veicina kredītreitingu izmaiņas ne tikai uzņēmumu, bet arī valstu līmenī. Turklāt tas attiecināms arī uz valstīm, kuras līdz šim ir uzskatītas par fiskālajiem paraugiem un ekonomiskajām lokomotīvēm.

Ekonomiskais pieaugums turpinās mazināties(7)

Iepriekš izteiktās prognozes par to, ka ekonomiskā izaugsme kļūs lēnāka, sāk piepildīties aizvien izteiktāk. Šā gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar atbilstošu laika periodu pagājušajā gadā tautsaimniecības izaugsmes galvenais indikators – valsts iekšzemes kopprodukts, rēķinot salīdzināmajās cenās, Latvijā pieaudzis par 2,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes ātrais novērtējums.

Zemas likmes arī turpmāk

Pasaules ekonomiskās izaugsmes tempu mazināšanās jau kādu brīdi liek domāt, ka izpaliks centrālo banku iepriekš izvirzītie mērķi procentu likmju pieaugumam.

Gaidīt krīzi mierīgu sirdi(2)

Turpinoties jau vairāk nekā desmit gadu ilgstošajam cenu kāpumam visriskantākajos pasaules finanšu tirgus segmentos, aizvien tuvāks kļūst brīdis, kad līdzšinējo augšupejošo konjunktūru var nomainīt ne tikai negatīva korekcija, bet pat iespaidīga mēroga finanšu krīze.

Nākas izvēlēties starp sliktu un vēl sliktāku(3)

Jaunā, pagaidām vēl ceļā uz varu esošā Grieķijas valdība varētu mainīt līdzšinējo valsts ekonomisko kursu, kurš iepriekš bija orientēts uz taupības pasākumu ievērošanu, lai šī Dienvideiropas valsts tiktu pie starptautisko aizdevēju līdzekļiem un vietējā tautsaimniecība nenonāktu brīvajā kritienā.

Investīciju buma nav, bet atsevišķas akcijas bauda investoru labvēlību

Kaut arī pirmais pusgads Baltijas akciju tirgus indeksiem ir beidzies ar visai solīdu vērtības kāpumu, raugoties uz Baltijas biržu oficiālā saraksta uzņēmumiem kopumā, nevarētu teikt, ka investori būtu plaši atvēruši makus, lai veiktu jaunus ieguldījumus. Tiesa, pirmā pusgada indeksu vērtības pieaugums ir bijis visai solīds – abu Baltijas kaimiņvalstu indeksu vērtības atskaites periodā auga apmēram par 8%, bet Latvijā pat par desmitdaļu.

Aug uz "smago" rēķina(1)

Pēdējo mēnešu dati par rūpniecības produkcijas izlaidi aizvien izteiktāk nostiprina divas atziņas. Pirmā no tām – kopumā pasaules, konkrēti, Eiropas, ekonomika nonāk aizvien dziļāk brieduma fāzē, un ir jārēķinās, ka jau tuvākajā nākotnē izaugsmes tempi saruks vai pat var kļūt negatīvi. Tas nozīmē, ka arī Latvijas rūpnieku produkcijas eksporta iespējas varētu sarukt vājākas ārvalstu pircēju aktivitātes dēļ.

Draud vēl lielāki zaudējumi(12)

Esam jau pieraduši, ka Latvijas ziemeļu daļas darbaspēku zināmā mērā ir jau "aplasījuši" Igaunijas darba devēji. Tagad līdzīga situācija var izvērsties arī pie Latvijas dienvidu robežas saistībā ar to, ka Lietuva pēdējā laikā visai cītīgi piestrādā pie strādājošo minimālās darba algas celšanas.

Lielāka ražīguma gaidās(2)

Iemesls, kādēļ Latvijas labklājība turpina visai ievērojami atpalikt gan no tā dēvētajām vecajām Eiropas valstīm (neatpaliekot tikai no Grieķijas), gan arī no Eiropas Savienības (ES) vidējā līmeņa, ir vājš darba ražīgums.

Darbinieks un arī akcionārs(1)

Darbinieka iesaiste uzņēmumā, ļaujot kļūt par tā līdzīpašnieku, Rietumos, sevišķi viņpus Atlantijas okeānam, jau ir kļuvusi par vispārēju praksi, savukārt Latvijā tas vēl ir vērojams samērā reti, ko zināmā mērā var skaidrot ar padomju laiku mentālo mantojumu.

Krājējus gaida aizvien grūtāki laiki(4)

Droši vien, ka tikai retais tic, ka tuvākajā laikā eirozonas monetārais sargs Eiropas Centrālā banka varētu veikt kādas kardinālas izmaiņas pašreizējā zemo procentu likmju politikā, tādējādi atkal ļaujot piedzīvot finansiālo atdevi tiem, kas naudu tur bankas termiņnoguldījumā vai kādā citā no konservatīvajiem finanšu instrumentiem.

Liels tirgus uzreiz negarantē plašas iespējas(4)

Eksporta ģeogrāfijas paplašināšana pēdējos gados ir bijusi viena no Latvijas uzņēmumu prioritātēm, turklāt, kā rāda pieaugošie ārvalstīs pārdoto preču un pakalpojumu apmēri, šis process ir noritējis visai veiksmīgi.