Trio Ezeri koncertus nespēlē bieži, nekad tajos neatkārtojas, jo pielāgojas katrai telpai, kurā uzstājas, un šoruden gaidāmais albums tapis divus gadus un ticis pāris reižu pat pārrakstīts.
Apmeklējot festivālus, klausītājam, kuru mūzika interesē un kurš tajā kaut kādā mērā orientējas, ir sava vīzija, kādu mākslinieku (protams, joprojām dzīvo un aktīvo) šajā festivālā pietrūkst, lai to varētu uzskatīt par pašu pilnību. Droši vien tas ir līdzīgi kā ar krogu vai klubu apmeklētājiem, kuri draudzīgi, bet bieži vien arī apnicīgi mēģina vakara dīdžejam "palīdzēt", pasakot priekšā, kuras grupas konkrēto dziesmu tūliņ pat vajadzētu uzlikt. Ja atskan kāda cita dziesma, viņš to var arī neatpazīt, jo, mēģinot izlikties gudrāks par dīdžeju, viņš beigu beigās ir spiests atzīt, ka tā bijusi vienīgā tās grupas dziesma, ko viņš līdz šim zinājis, un tā otrā, kas labāk iet pie sirds dīdžejam vai šajā brīdī liekas iederīgāka, viņam nemaz nepatīk.
Vēl gadās tāda situācija, kad dīdžejs savā smagajā plašu somā patiešām ir sameklējis prasīto dziesmu, bet vienīgais cilvēks, kurš to gribējis dzirdēt, ir izgājis uzsmēķēt un atgriezies grib, lai to uzliec atkal...
Festivāla Opener trešās dienas pēcpusdienā beidzot sāk atgriezties vasaras pazīmes. Varbūt tās ir izsaucis kaut kur tuvumā jau esošais The Smashing Pumpkins līderis Billijs Korgans? Kaut kādas pārcilvēciskas spējas viņam gan jau piemīt, ja pat Ozija Osborna sieva savulaik nosauca šo par briesmīgāku monstru un despotu nekā viņas vīrs pēc tam, kad bija mēģinājusi pastrādāt par Korgana menedžeri.
Cilvēki lēni slīd prom no lielās skatuves, jo tikko ir beiguši spēlēt The 1975, kurus mazliet pavērojot pa gabalu, ir skaidrs, ka šie jāatstāj Positivus festivālam, jo pašlaik jānoskaņojas ne vien Opener otrās dienas, bet arī manam visa festivāla galvenajam notikumam – The Strokes koncertam.
Open'er festivālā Polijas pilsētā Gdiņā, kas notiek šonedēļ, izdzirdot latviešu valodu, tūliņ doties klāt un sveicināties nav vairs nekāds labais tonis. Jo tie var izrādīties pavisam sveši cilvēki, kuriem latviešu valodas izdzirdēšana šeit vairs nav īpašs un negaidīts notikums. Jau iebraucot stāvvietā, visapkārt bija redzamas automašīnas ar Latvijas numuriem, tātad mūsu interese par dzīvās mūzikas koncertiem arvien pieaug, un pašmāju festivāli vēl nepiedāvā tādu pazīstamu ārvalstu mūziķu klāstu, kādu var atļauties festivāls zemē, kas ir krietni lielāka un apdzīvotāka par Latviju.
Aleksandrs Aleksandrovs (31) un grupa Ņikto gūst arvien vairāk cienītāju ar savām dziesmām krievu valodā. Lielākā daļa apmeklētāju viņu koncertos ir jaunā latviešu paaudze, kas krievu valodu nesaprot, bet saklausa vēstījumu valodas intonāciju saspēlē ar mūziku.
Stings, grupas Muse un Cigarettes After Sex – triju svarīgu koncertu maratons Rīgā paver šīs vasaras izklaides iespēju priekškaru arī iekštelpās. Varbūt tas būs patvērums no lietus vai karstuma brīdī, kad tas visvairāk vajadzīgs?
Komponists Edgars Mākens publisko dziesmu ciklu Vājības ar dzejnieka Krišjāņa Zeļģa vārdiem no Latvijas Nacionālā teātra laikmetīgās dejas izrādes visas manas vājības ir tavas lūpas
Grupas Prāta vētra bundzinieks, koncertu un klipu režisors Kaspars Roga debitē lielajā kino ar dokumentālo filmu Meklējot Mr. Kauliņu par īstu veču draudzību un dimantu meklēšanu Āfrikā
Grupas Instrumenti trešais, par diviem pārējiem parasti mazāk manāmais dalībnieks Gatis Zaķis (38) kā producents atbildīgs arī par to, kā skan liela daļa Latvijas populārās mūzikas. 15. maijā Instrumentiem iznāk jauns albums Cilvēks.
Ģirts Koknevičs (44) ar grupu Dodo izdod otro Ingus Baušķenieka studijā ierakstīto albumu Tur tek tu, audzina divas meitas un veselīgi pieņem savu dzīvi pēc smagajiem satiksmes negadījumiem.
Grupas Līvi dibinātāja Jura Pavītola ļoti atklātajos stāstos var klausīties bezgala ilgi, brīžam matiem ceļoties stāvus, un ar tiem pietiktu ne vienai vien grāmatai vai filmai. Viņš ir cīnītājs pēc dabas, kuram, šķiet, pat ar vējdzirnavām izdotos tikt galā.
Elementi, kas popmūzikā tiek izmantoti kā garšvielas, dzimst un svara mērvienības nepazīst avangarda mūzikā. Grupas Xiu Xiu un Apparat gaidāmie koncerti būs drīzāk izglītojoša, nevis izklaidējoša pieredze.
Pēc filmas Blakus parādīšanās uz ekrāniem aktrisi Antu Aizupi sākuši ievērot, kaut gan viņa jau vairākus gadus darbojas uz teātra skatuves un filmējas, vadījusi Eirovīzijas dziesmu konkursa nacionālo atlasi un dziedājusi Kaspara Rolšteina dronoperā Stokholmas sindroms, kas izdota vinila platē