Nesen, kad pusdienoju Valmieras Čili picā, mani nesagatavotu pārsteidza kāds bērns. Sākumā es viņu nebiju pamanījusi, tas bija īss mirklis, tās bija dažas gaismas pielietas sekundes, kad viņš, izrāvies tēvam no rokām, pēkšņi iznira pie mana galdiņa un smaidīdams ieskatījās acīs.