Laika ziņas
Šodien
Viegls lietus
Aktuāli
Rīgā +2 °C
Viegls lietus
Pirmdiena, 11. novembris
Rainers, Nellija, Ojārs

Eksperti/Blogeri

Jūtas plašumā © DIENA(94)

Reizēm, kad agros rītos eju mājās pa Tērbatas vai Barona ielu, jūtos liels, tāds vismaz līdz otrajam stāvam.

Galvaspilsētas skaņas © DIENA(50)

Kad noklusa aplausi, cauri Lielās ģildes vecās ēkas biezajām sienām un necaurredzamajiem logiem ieplūda basa skaņas no Līvu laukuma vasaras kafejnīcās spēlētās mūzikas. Vēl labāk par klausītājiem to, visticamāk, sadzirdēja visi trīs no Krievijas atbraukušie _Brāmsa trio _mūziķi.

Tu būsi nākamais © DIENA(99)

Asaras ir laba valūta. Notikumi pēc mūziķu aiziešanas rada iespaidu, ka daži to vien gaidījuši. Uzrodas jauni albumi, tiek organizēti koncerti

Autora teātris © DIENA(15)

Aptuveni trīsdesmit Eiropas muzeju šogad pretendēja uz Eiropas Gada muzeja goda titulu. Tikko Tallinā darbu beigušais Eiropas Muzeju forums paziņoja uzvarētāju – tas ir _Nevainības muzejs/Masumiyet Müzesi _Stambulā

Baigais pavasaris © DIENA(84)

Pavasaris Latvijā ir ekstrēms gadalaiks. Viss sākas ar 16. marta cirku, kad lāpnešu partija mēdz pieprasīt kāda ministra atkāpšanos vai viņu ministrs nolemj upurēties un pamest nozares vadīšanu par godu iespējai tieši vienpadsmitos nolikt ziedus vietā, kur tajā brīdī sapulcējušies visi kliedzošie Rīgas pensionāri.

Lūdzam, kā protam © DIENA(7)

Kārtējo reizi jāatzīst, ka ne tikai lielā, arī mazā – mākslas – pasaule ir sarukusi līdz dūrītes mērogiem. Mēs sen dzīvojam kopīgā informācijas un tēlu telpā

Draudzības valoda © DIENA(146)

Kopš sabrucis Bābeles tornis, mums ir laupīta iespēja saprasties. Gan saprast, ko mēs katrs savā valodā runājam, gan saprasties, pat ja runājam vienā valodā.

Šveice, vecomāt!* © DIENA(149)

Daniela Kēlmana slavenajā romānā Die Vermessung der Welt (Pasaules mērīšana; to 2006. gadā Anitas Muitnieces tulkojumā izdevusi Dienas grāmata) ir tāda vieta, kuru anotācijās nekad neiepin, – viena no pirmajām lietām, ko grāmatas varonis matemātiķis Karls Frīdrihs Gauss atklāja, vēl bērns būdams, ir, ka neviens negrib domāt.

Reflektēt vēsturi © DIENA(127)

Latvijā, šķiet, ignorance un apātija pret vēsturi, zināšanām un pieredzi, kas bijusi pirms mums, ieguvusi katastrofālus apveidus

Sauja © DIENA(137)

Tumsā kāda pretim braucošā mašīna Rīgas ielā nomirkšķināja ar tālajām ugunīm, brīdinot, ka jāuzmanās. Policija, droši vien likās. Taču burtiski pēc pāris metriem pāri ielai gāja ezis. Un tā mēs tur bijām – divas pretim braucošas mašīnas vēlā naktī ar sievietēm pie stūres un ezītis, kas aizgāja medībās. Tas bija skaisti. Maigi. Un vienkārši. Tāda bezvārdu saprašanās – kaut vai viena maza dzīvnieka dēļ. Lai viņš tiktu mājās no medībām. Kā paņemt saujā un nosargāt.

Jāņa Dombura ekspansija © DIENA(79)

Pēc triju gadu pauzes galvu kā aisbergs no zemūdens dzīlēm ar pompu izbāzis Latvijas pētnieciskās žurnālistikas virspavēlnieks Jānis Domburs. Pēc pirmā raidījuma Dombura studija noskatīšanās jāsecina, ka lielākā konkurente cīņā par skatītāja uzmanību ekrānā kļuvusi tieši jaunā studija

Latvijā vēl nebijis © DIENA(14)

Reklāmās vērojot klasiskās mūzikas šova _Radīti mūzikai _pieteikumu, nebija iespējams nesadzirdēt, ka tas būs Latvijā vēl nebijis projekts. Raidījuma vadītāja gods uzticēts Ērikam Niedram, kura majestātisko atgriešanos televīzijā paspēja aizēnot vien ekspansīvais Jānis Domburs, ielecot ekrānā dažas nedēļas agrāk.

Balodis un borščs © DIENA(49)

Ķersim Lieldienu zaķus, krāšņosim un ripināsim olas, priecāsimies par dabas augšāmcelšanos pretim saulei un siltumam

Krievijas karogs © DIENA(74)

Pazīstamais New York Times starptautisko attiecību apskatnieks Tomass Frīdmens (viņa bestsellers Pasaule ir plakana izdots arī latviski) 1998. gadā Džordžam Kenanam apvaicājās, ko viņš domā par austrumeiropiešu uzņemšanu NATO.

Pieci iemesli par labu purvam © DIENA(23)

Brīvdienās uzspīdot patīkamai saulītei, daudzi piedzīvo pakrūtē kņudinošo sajūtu: "A varētu kaut kur aizbraukt!" Labs galamērķis var izrādīties Ķemeru purvs

Drīkst nepatikt © DIENA(55)

Esmu to pusē, kuri nepiekrīt populārajām žēlabām par kvalitatīvas kritikas trūkumu, tās beigām vai neizbēgamo angažētību per se, ko nosakot gan sociālajos tīklos valdošā paviršība kā galvenā mūsdienu komunikācijas forma un kopējā izglītotības krišanās, gan vispārējais patērnieciskums un tradicionāli šauro kultūras aprindu korporatīvisms. Taču piekrītu, ka labas kritikas vienmēr varētu būt vairāk vai arī mums katram jābūt rūpīgākam tās pazinējam un pamanītājam.