Suņu puiši alka apsveicināties ar suņu jaunkundzēm, gaisā virmoja pūdera smarža, saimnieces ķemmēja savus mīluļus kā pirms greznas balles, Jorkšīras terjeri mierīgi vēroja garāmplūstošo cilvēku straumi. Sunīšu zīdainās cirtas bija uztītas uz matu rullīšiem. Dzīvnieku skate ritēja pilnā sparā. Man šādās izstādēs visvairāk patīk tas, ka es droši varu noglaudīt visdižāko, no skata pat visdraudīgāko suni, zinot, ka par to no dzīvnieka saņemšu tikai maigu mēles pieskārienu rokai. Izstādē tiktiešām visi labi, visi mīļi.
Suņi arī dziedē
Kad visas kaislības norimušas un dalībnieki izklīduši pa mājām, ir patīkami kavēties atmiņās par daudzajiem patīkamajiem pārsteigumiem izstādes laikā. Ar fotogrāfu Herbertu Verpakovski atkal un atkal pārskatām viņa uzņemtās bildes. Žēl, ka avīzē nevaram ielikt visas vai vismaz lielāko daļu. Zooekspo 2008 tika vērtēti 1500 suņi, starp tiem arī Rīgā nekad neredzētas šķirnes, piemēram, Entlebūhas ganusuns vai lāsumainais jenotu dzinējsuns azavaks. Kaķi pirmo reizi savās mājās Latvijā cīnījās par pasaules čempionu titulu. Sesku šarms, putnu krāsainais skaistums, trušu mīlība - bija grūti novērst acis no cita uz citu. Nopietns izstādes akcents bija Latvijas robežsardzes suņu uzstāšanās. Skatītāji aplaudēja suņu rudens un ziemas modes defilē dalībniekiem. Neticētu, bet savām acīm vēroju, kā suns darbojās dziednieka lomā!
Arī pasaules kaķu izstāde
Zooekspo 2008 laikā notika pasaules kaķu izstāde. Tā bija unikāla iespēja savās mājās, kur pat sienas palīdzot, mūsu titulētākajiem kaķiem kopā ar planētas izcilākajiem minčiem cīnīties par pasaules čempionu tituliem.
Zooekspo 2008 notiek jau astoto reizi, bet pirmo reizi starp titulētajām un retajām kaķu šķirnēm bija atļauts gozēties arī Rīgas pilsētas patversmes kaķiem. Šķirnes kaķi, izgreznoti ar Swarovski kristāla kaklasiksniņām un piekariņiem, ar bantītēm un matu sprādzēm, uz zelta spilventiņiem sēdoši, bet patversminieki bija skaisti savā dabiskumā. Cilvēki šo skaistumu novērtēja - divi no patversmes minčiem pēc izstādes devās uz labām mājām, diviem citiem tika sarunāti saimnieki. Viss notika kā cilvēku dzīvē - vieniem mīluļiem tika medaļas, citiem balva ne mazāka - labas mājas un jumts virs galvas.
Mūsu mīlestības vērti
Galvenā pēcizstādes atziņa - mēs, cilvēki un viņi - suņi, kaķi, truši, seski, žurciņas, putni, zivtiņas - tik ļoti priecājāmies par kopā būšanas divām dienām, ka aizmirsās ekonomiskā krīze valstī, bažas par rītdienu, bezsaules tumšais laiks un nemīlīgais lietus. Reti kurš izstādes apmeklētājs palika bez gaiša smaida sejā, bet vislielākās problēmas gādāja mazie skatītāji. Viņus no Skonto halles aizvest bija gandrīz neiespējami - mammīt, nu vēl mazliet pastaigāsimies, mēs taču vēl neredzējām plikos sunīšus!
Taču - galu galā viss reiz beidzas. Paliek tikai mīlestība, kuru mums sniedz mazākie brāļi. Katram no viņiem mēs esam pasaules centrs, un viņi ir mūsu pieķeršanās un uzticības vērti. Viņi mūs dara stiprākus un bagātākus, un nozīme ir tikai tam, ka esam kopā.