Laikam bieži ikdienas skaistums – krāsas, smaržas, garšas, skaņas, sajūtas – man rada emociju tādu pārbagātību, ka ir nepieciešams vēl kas vairāk par vārdos pasakāmu sajūsmu, un tā ir gleznošana. Tas ir arī veids, kā saglabāt šos krāšņos, skrienošos, neatkārtojamos dzīves mirkļus, vēstījums un saruna ar apkārtējo pasauli, jo krāsās daudz ko var pastāstīt precīzāk un niansētāk.” Gundega Rancāne (1973) beigusi Rēzeknes lietišķās mākslas vidusskolu un Latvijas Mākslas akadēmijas glezniecības nodaļu pie Alekseja Naumova un Kaspara Zariņa. Mākslinieces pirmā personālizstāde notika 1990. gadā Rēzeknes Kultūrvēstures muzejā. Tai sekoja izstādes Rīgā, Daugavpilī, Krāslavā, Preiļos, kā arī ārpus Latvijas robežām – Helsinkos, Briselē un Varšavā. Mākslinieces darbi atrodas privātkolekcijās Latvijā, ASV, Austrālijā, Vācijā, Zviedrijā, Francijā, Beļģijā, Polijā, Kanādā, Somijā un Izraēlā. Māksliniece ilustrējusi izcilās latviešu dzejnieces Broņislavas Martuževas grāmatas Gaismas lāse, Nopūtas, Kā putni dzied, Trejdeviņas jāņuzāles, Laba oma un A. Vējāna dzejoļu krājums Rozes Silajāņu vāzē. Kopš 1991. gada strādājusi par vizuālās mākslas un kultūras vēstures skolotāju Makašānu Amatu vidusskolā, bet no 2011. gada ir Makašānu Amatu vidusskolas direktore.
Gundegas Rancānes glezniecības izstāde
Izstādē apkopoti vairāk nekā četrdesmit pēdējos trīs gados tapuši mākslas darbi, galvenokārt, ainavas un klusās dabas, arī daži līdz šim neeksponēti darbi. Par izstādi māksliniece teic: “Krāsas un gaismas spēle, to nianses dažādās noskaņās, ir tas, kas mani glezniecībā interesē visvairāk. Katra darba neatņemama sastāvdaļa ir subjektīvas sajūtas, noskaņas, emocionāls pārdzīvojums un tā brīža redzējums.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.