“Velta Emīlija Platupe ir jauna māksliniece ar savu īpašu pasaules redzējumu. Tas ir romantisks un teiksmains, kas izpaužas visās viņas radošajās sfērās un meklējumos. Glezniecība Veltas izpratnē ir barokāla ar sava veida naivuma un bērnišķības pieskārienu. Krāsas mainās no silti bēšajām uz zili zaļi vēsajām, neaizmirstot ko sarkanīgi rūsganu. Tematika liek mums atcerēties teiksmas un, iespējams, pazaudētās pasaules nezināmos nostūrus. Pat tad, ja autore pietuvojas mūsdienām, tā nezaudē romantiska tēlojuma šarmu. Man ir gadījies būt viņas skolotājam Latvijas Mākslas akadēmijā, kur Veltas diplomdarbs atšķīrās no pārējiem audzēkņiem ar savu vērienu un īpašu traktējumu gan saturiski, gan tehniski. Tas bija apjomīgs darbs, kas sastāvēja no guļus novietota papjēmašē lielformāta gleznojuma, kas vienlaicīgi bija cilvēku pantomīmas performances sastāvdaļa,” mākslinieci raksturo profesors Kaspars Zariņš.
Velta Emīlija Platupe. Celibāts
“Es lūkojos uz pasauli kā uz mītisku evolūcijas fenomenu, kas raisa līdzjūtību. Šīs līdzjūtības mudināta, es to pārveidoju un pārradu, veidojot jaunu universu, kā fragmentus kolekcionēju, tāpat kā H. L. Borgesa stāstā tika radīta neesošā Tlona Ukbara. Es vācu ainas, ainavas, tēlus un notikumus, lai no jauna konstruētu kontinentu, kurā mīlestība un nāve eksistē līdzās,” norāda māksliniece Velta Emīlija Platupe.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.