Kino kā azartspēle

septembra Kino Citadele un no 11. oktobra – kino Splendid Palace. Spēcīgi pieteikumi Sešas žanriski dažādas īsfilmas, kuru režisori ir Ivo Briedis, Una Rozenbauma, Ilze Kunga-Melgaile, Dāvis Kaņepe, Elīna Eihmane un Pauls Ķesteris, šogad tika nominētas Lielā Kristapa 2012 balvai. Zane Puriņa uzskata, ka tie ir ļoti spēcīgi režisoru pieteikumi, kas apliecina viņu gatavību pievērsties savai pirmajai pilnmetrāžas filmai, un šie īsformāta darbi labā nozīmē rada iespaidu, ka varētu būt uzņemti jebkur. «Tā būtu laba tradīcija – ikreiz pēc festivāla Lielais Kristaps vākt jauno režisoru darbus vienā kinoprogrammā,» uzsver Zane un norāda, ka ne vienmēr festivāla kinoseansu grafiks ļauj noskatīties visu kāroto un tādējādi uzzināt par režisoriem un darbiem, kas veidos latviešu kino jau tuvākā nākotnē. Izklaide aprunājās ar četriem programmas režisoriem (Pauls Ķesteris pašlaik ir montāžas režisora praksē kādā reklāmas un filmu studijā Ņujorkā, savukārt Elīna Eihmane devusies uz Taivānu), katram uzdodot trīs jautājumus: ar ko pašam/pašai izrādījusies nozīmīga konkrētā īsfilma, kāpēc ir forši būt režisoram, un kādi ir iemesli, kāpēc varbūt reizēm tā nešķiet, vai ir ieceres, par ko vai kādu kino vēlētos uzņemt turpmāk. Neesmu diktators «Galvenais, ka tā kaut kādā veidā ir pārveidojusi arī mani pašu,» par savu pirmo spēlfilmu, Lielā Kristapa 2012 balvas laureāti – eksperimentālo īsfilmu Filma – saka dramaturgs un režisors Ivo Briedis. Paša rakstītais stāsts vēsta par trim jauniem vīriešiem (spēlē Toms Auniņš, Pēteris Nebars un Normunds Griestiņš), kuri dodas uz vientuļu lauku māju, lai nedēļas laikā uzņemtu filmu, kas viņus padarīs par ievērojamiem cilvēkiem. Nevienam nav iepriekšējas pieredzes kino, taču ir vajadzība mainīt dzīvi. Veidojot šo darbu, Ivo Briedis vēlējies izprast režisora profesijas specifiku: ar ko tā ir tik nozīmīga, un vai tiešām jābūt līderim ar karavadoņa spējām, lai varētu vadīt filmas uzņemšanu. «Forši būt režisoram laikam tāpēc, ka cilvēki viņā ieklausās. Acīmredzot šīs profesijas tēls ir tik spēcīgs, ka ar to vien pietiek – pateikt, ka esi režisors,» spriež Ivo. «Man nepatīk būt diktatoriskam – neesmu tāds cilvēks, kurš sastāda pārējos laukumiņā pēc saviem noteikumiem un bīda kā šaha kauliņus. Nezinu, vai kādreiz vēl būšu režisors, bet, ja būšu, es to mēģināšu darīt tādā jocīgā demokrātijas paveidā.» Ivo Briedi interesējošā tematika kino ir intīmi stāsti par personībām. Tomēr, viņaprāt, filma kaut ko ir vērta tikai tad, ja tajā ir «sagūstīts» patiesības moments: «Kādā epizodē – kaut vai uz sekundi – tu nodomā, ka tā vairs nav filma, bet tas ir pa īstam… Tas reizēm var atsvērt daudzas nepilnības stāsta izklāstā.»Piedzīvojumu alkās Režisores Unas Rozenbaumas īsfilma Logs (producente Zane Puriņa) 30. septembrī un 1. oktobrī tiks rādīta arī Londonā Apollo Cinema Piccadilly, jo ir iekļauta vērienīgajā Eiropas neatkarīgo filmu festivālā Raindance. 15 minūšu ilgais mistikas trilleris, kas tapis pēc britu rakstnieka Hektora Hjū Manro stāsta motīviem Atvērtais logs, esot «mānīšanās par mānīšanos». Lauku muižā ierodas jauns vīrietis (aktieris Ģirts Liuziniks), kurš atkopjas pēc nervu sabrukuma. Viņu sagaida jauna, garlaicības mākta sieviete (Anete Saulīte), kas izklaidē sevi, stāstot viesim pašsacerētas leģendas. Filmā piedalās vairāki izcili Jaunā Rīgas teātra aktieri. «Filmējot reklāmas, sapņoju, ka varbūt būtu jātaisa filma. Šis bija izmēģinājums, vai es to spēju. Un laikam jau spēju,» saka Una Rozenbauma, kurai pārdomas par režisora profesijas ēnas pusi dažkārt raisot finansiālie apsvērumi. «Kino ir dārgākais vaļasprieks pasaulē!» Viņasprāt, režisoru definē nevis tas, vai viņš zina piecus sižetus savām nākamajām filmām, bet gan sajūta, vai viņš varētu to nedarīt: «Ja viņš var nefilmēt, viņš laikam nav režisors.» Tematiski Unu interesē nepelnīti aizmirstais piedzīvojumu un detektīvfilmu žanrs, bet ne jau tāds kā Holivudas filmās. Drīzāk līdzīgi, kā bija padomju laikos, – par cilvēku ideāliem, vērtībām, pārmaiņām personībā. Ideju lolotāja «Vispatīkamākais ir tas, ka cilvēki zālē smejas, skatoties šo filmu, jo parasti vieglāk ir saraudināt, nevis sasmīdināt,» teic Krievijā skolotā režisore Ilze Kunga-Melgaile, kura pēc Ērika Kūļa stāsta _Gaismas zīmes _motīviem (scenārists I. Briedis) veidojusi īsfilmu Gaismas zīmes ar aktieriem Egonu Dombrovski un Sandru Zvīguli galvenajās lomās. Uz 35 mm kinolentes uzņemtais darbs vēsta par 40 gadu vecu vīrieti, kura vientuļnieka idilli izjauc nesen ievākusies komunikablā kaimiņiene. Esot prieks, ka izvērtētāji filmas veidošanai piešķīruši finansiālos līdzekļus un ka pacietīgi trīs gadus tapušais darbs apmierina pašu režisori. «Man patīk mana profesija,» apgalvo Ilze. «Protams, visi posmi, kādiem režisoram ir jāiziet cauri, – to vispār izstāstīt nevar, cik daudz spēka un emociju prasa, taču man patīk šis radīšanas process.» Nākotnē režisore gribētu filmēt kino par cilvēku ne savā vietā – caur pedagoga prizmu. «Es neesmu no tiem režisoriem, kuram viens projekts vēl nav pabeigts, bet jau nākamais iet uz ražošanu, tomēr ir dažas idejas, kurām cītīgi pieķeros, loloju.»Uzlabot pasauli Kaņepes Kultūras centra pavēlnieks režisors Dāvis Kaņepe īsfilmu Noklausīšanās veidojis kopā ar itāļu kolēģiem, studējot Romas Nacionālajā kinoskolā. Trillera sižets balstīts uz patiesu informāciju: Francijā esot izdomāts, ka ielu muzikantiem jāiztur noklausīšanās, lai noskaidrotu, vai viņi drīkst spēlēt pilsētas ielās. Šis darbs Dāvim esot nozīmīgs, jo bijis pirmais, ko filmējis uz 35 mm kinolentes, un ticis izdarīts maksimālais. Par Noklausīšanos režisors nesen saņēmis Itālijas televīzijas balvu. Viņaprāt, režisora darba sūrā puse esot nepieciešamība pašam būt arī producentam – tas traucē, savukārt profesijas jēga slēpjoties ticībā, ka, darot šo darbu, cilvēks piedalās pasaules uzlabošanā.  Dāvis jau ir uzrakstījis scenāriju pirmajai pilnmetrāžas filmai, kuras varoņi – latviešu taksiste un ceļojošs itāļu pāris – paraudzīsies uz abām valstīm, Latviju un Itāliju, katrs no sava skatpunkta. Humors un fantāzija Režisore Elīna Eihmane skatītājus pārsteigs ar latviešiem netipisku humoru traģikomēdijā Gūtenmorgens un trešā acs pēc Māra Bērziņa stāsta motīviem ar Kasparu Znotiņu galvenajā lomā, kā arī citu JRT zvaigžņu piedalīšanos. Savukārt Pauls Ķesteris, kurš jauniešiem pagaidām vairāk pazīstams kā poproka grupas _Double Faced Eels _mūziķis, piedāvās diplomdarba filmu – fantāziju par jaunu identitāšu pirkšanu Personību veikals. Abi režisori studējuši Tallinas Universitātes Baltijas Filmu un mediju skolā.