Dabīgo resursu izmantošana – radošā ekonomika

Vairāki pasaulslaveni ekonomisti runā par jauna radošās ekonomikas laikmeta iestāšanos. Pat transnacionālie giganti – ANO un ES – mēģina atbalstīt tieši radošo industriju ieviešanu ekonomiskajā apritē. Tā ANO pagājušogad veicis vērienīgu pētījumu, kur apskata radošo industriju izaugsmes iespējas pasaules kontekstā, bet ES šo gadu pasludinājis par Radošuma un inovācijas gadu. Sen zināms, ka radošuma netrūkst arī Latvijā, bet kas nepieciešams, lai radošums pārtop industrijā, virza ekonomiku un atspoguļojas iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmē?Daudzas aktuālas un darboties spējīgas iniciatīvas radošajās industrijās veikuši cilvēki, kuri rīkojušies cēlu mērķu vārdā. Piemēram, Latvijas Mākslas akadēmija ik gadu rīko savu jauno dizaineru darbu izstādi. Bet iepriekšējā gadā šajā izstādei papildus tika rīkota uzņēmēju un mākslinieku birža. Taustāmais rezultāts uzņēmējiem bija lieliski pārdodami un dizainiski augstvērtīgi produkti. Tātad – lai radošās industrijas varētu būt veiksmīgas un darbotos ekonomiskajā sistēmā, sniedzot atdevi valsts izaugsmei, ir jāveicina sadarbība. Latvijā šobrīd trūkst saiknes, bez kuras šāda sadarbība praktiski nav iespējama, vai arī iespējama kā atsevišķs gadījums nevis sistēma. Šī saikne ir: valsts (pašvaldība) – radošās industrijas – uzņēmēji, bet loģiski būtu tieši valstij apņemties šo „savedēja” lomu.Pasaulē valsts atbalsta instrumenti ir dažādi – t.s. biznesa inkubatoru radīšana, kontaktbiržu veidošana, atbalsta programmu ieviešana, radošo uzņēmēju biznesa izglītības programmas, vai pat „radošo pilsētu” attīstīšana. Un kāpēc Rīgu neattīstīt tieši par radošo pilsētu, kur radīti visi nepieciešamie apstākļi, lai idejas pārtop attīstībā?Protams, ir izstrādātas daudzas un dažādas stratēģija, lai realizētu šādu virzienu atbalstošu politiku. Ir daudzas un dažādas iestādes, kas it kā gatavas būt virzošās un vadošās – gan Izglītības un zinātnes ministrija cenšas izglītot radošos, gan Kultūras ministrija cenšas atbalstīt radošo izaugsmi, visbeidzot Ekonomikas ministrija cenšas veicināt radošo eksportu. Šīs „cenšanās” rezultātā nav vienotas atbildības un nav arī rezultāta. Mūsu radošie briljanti ir pasaules apbrīnoti, bet vairākumā gadījumu tas noticis pateicoties pašu uzņēmībai vai kādas citas valsts atbalstam.Taču šīm stratēģijām ir jēga vienīgi ar skaidriem, pieejamiem un iedrošinošiem instrumentiem mērķu sasniegšanai. Radošās industrijas ir neizmantota, valsts vārdiski atbalstīta joma, kura šajos ekonomiskajos apstākļos, kad tradicionālās ekonomiskās formas ir cietušas sakāvi, ar taustāmu valsts instrumentu palīdzību var nest tik nepieciešamo attīstību. Lai tas notiktu aicinu radošās industrijas vienoties un runāt vienotā balsī, lai tiktu formulētas ne vien vispārīgas stratēģijas, bet taptu arī  reāli atbalsta instrumenti – kontaktbiržas, inkubatori, studiju programmas u.c. Nav noslēpums, ka latvieši pamet Latviju, tostarp radošie latvieši meklē atbalstu citur. Lai tā nebūtu, ir jārada radoša vide – radoša valsts, jau šodien!