Ja pirms gada Aigaram kāds pateiktu, ka viņš šovasar cīnīsies par vietu Latvijas basketbola valstsvienības sastāvā un startēs Eiropas čempionāta kvalifikācijas turnīrā, viņš, visticamāk, pieliktu rādītājpirkstu pie deniņiem un teiktu, lai beidz runāt muļķības. Pēdējos desmit gadus izlases sakarā parasti locīts viņa krietni pazīstamākā brāļa Armanda Šķēles vārds, taču pagājušajā sezonā 21 gadu vecā Aigara karjera apmetusi pamatīgu kūleni, un patlaban tieši viņš ir viens no vīriem, kas izlases galvenā trenera Ainara Bagatska vadībā cīnās par ceļazīmi uz Eiropas čempionāta finālturnīru.
Par to, ka mārupietis nokļuvis basketbolā, nav jābrīnās, jo groza bumbu savulaik gana labi piepratusi viņa māte un acu priekšā allaž bijis arī vecākais brālis Armands. Sportiskie gēni ir arī no tēva, kurš nodarbojies ar sporta riteņbraukšanu, bet tagad bieži vien dēlu izaicina tenisa kortā. "Netālu no mājām bija tāda Arkādijas komanda, kur kopā ar meitenēm spēlējām gan tautas bumbu, gan basketbolu. Pēc tam pārgāju uz Rīdzenes sporta skolu pie trenera Aigara Brigmaņa. Spēlēju jaunatnes līgā, izdevās sevi parādīt pāris Latvijas Basketbola līgas otrās divīzijas spēlēs, un aģents Artūrs Kalnītis piedāvāja aizbraukt patrenēties Spānijā," Šķēle atklāj basketbola pirmo soļu īso versiju.
"Spānijā guvu ļoti noderīgu pieredzi gan sportiskajā, gan sadzīviskajā ziņā, sešpadsmit gadu vecumā sākot dzīvot viens, tālu prom no ģimenes. Tur bija augstas kvalitātes treniņi pie speciālistiem, kuri katru dienu strādā, lai tevi attīstītu," Šķēle topošajiem basketbolistiem iesaka izmantot iespēju trenēties ārzemēs.
Spānijā basketbolists aizvadījis divas labas sezonas jaunatnes līmenī, iekarojis arī spēcīgās ACB līgas komandas Fuenlabrada treneru uzmanību, taču par sevi sāka likt manīt pārslodze treniņos — bijis brīdis, kad Šķēle vienas dienas laikā darbojies ar trim dažāda līmeņa komandām un nodarbības ilgušas pat sešas stundas pēc kārtas, tāpēc radies hronisks ceļgalu iekaisums. Spānijā veiktā operācija cerēto rezultātu nedeva, tāpēc sportists atgriezās mājās un otru operāciju veica šeit. Pēc operācijas nācās pusotru gadu iztikt bez basketbola. "Pats saproti, ko nepilnu divdesmit gadu vecumā nozīmē tāda pauze," basketbolists neslēpa sarūgtinājumu.
Aigars atzīst, ka vecākā brāļa ietekme viņa karjeras attīstībā bijusi liela, lai gan abi kopā vai viens pret otru nav spēlējuši bieži, nopietnā līmenī — nekad. Deviņu gadu starpība ir pietiekami liela, lai abu dzīves ceļi vītos atšķirīgi, un tikai pēdējos gados brāļu attiecības kļuvušas krietni tuvākas. Skaidrs, ka Aigars basketbola sabiedrībā vispirms asociējas kā Armanda jaunākais brālis, taču spēlētājs par to nepārdzīvo: "Viņš jau ir tāda sava veida zvaigzne mūsdienu Latvijas basketbolā. Atliek ar to samierināties. Tas man netraucē — atsevišķos brīžos pat ir palīdzējis. Kāds, redzot bračkas spēli, paļaujas, ka arī es to varētu, un dod man iespēju."
Spēles stila ziņā Aigaru un Armandu būtu grūti sajaukt ar kādu citu, jo abi spēlē skatāmi, ir individuāli spēcīgi spēlē viens pret vienu, ar labu caurgājienu. Šādas spēles pamati apgūti strītbola laukumos, kuros Aigars gana bieži iegriežas joprojām: "Mārupē dažkārt visu dienu pavadīju pie groza, spēlējot strītbolu ar draugiem. Pēdējos gados aktīvi piedalos Ghetto basket turnīros. Pat vēl šogad pirms izlases treniņiem startēju pāris šo strītbola sacensību posmos." Klasiskā basketbola treneri bieži vien par strītbolistiem izsakās ar neslēptu vīpsnāšanu, un viņus var saprast, jo individuālā strītbola spēles maniere ne vienmēr iet roku rokā ar basketbola komandas spēli. "Protams, ja, spēlējot pieci pret pieci, sāc driblēt un ņemties viens pats, citiem tas nepatīk. Tomēr tas man ir daudz palīdzējis izkopt individuālo prasmi. Tur arī bumbas dribls ir uztrenēts, un tās kustības ir radušās. Spēlē viens pret vienu es jūtos ļoti labi — iegūta ne tikai apspēlēšanas tehnika, bet arī ātrums un pārliecība," Šķēle uzskaita ielu basketbolā iegūtos plusus.
Nedēļas sākumā Šķēle parakstīja līgumu ar vienu no Latvijas basketbola flagmaņiem VEF Rīga, kur kļūs par daļu no Nikolaja Mazura veidotā Latvijas spēlētāju kodola. Melnajās vefiešu krāsās nākamajā sezonā tērpsies arī tādi izlases spēlētāji kā Rolands Zaķis, Jānis Timma, Mareks Mejeris un Ingus Jakovičs. Starp tālākas nākotnes mērķiem Aigars min atgriešanos Spānijā, kuras augstākā līga ACB tiek uzskatīta par spēcīgāko nacionālo čempionātu Eiropā. "Man ļoti patīk tā atmosfēra, kas valda spāņu basketbolā, un, protams, spēles līmenis," stāsta Aigars.
Visu rakstu par Aigaru Šķēli lasiet žurnāla Sestdiena 15.augusta numurā!