Taču pēdējā laikā, kad kāda firma sākusi piedāvāt diezgan skaļu pakalpojumu - kurmju spridzināšanu, spalvas iet pa gaisu gan tiešā, gan pārnestā nozīmē. Jautājums par kurmju tiesībām nonācis pat līdz Saeimai, kas pagājušonedēļ, pašā Ukrainas krīzes karstumā, tomēr atrada laiku, lai apspriestu kurmju statusu un tiesības okupēt Latvijas mazdārziņus.Šīs jezgas vaininieks ir uzņēmējs Kristaps Mežulis. Tieši viņš pērn uz Latviju atgādājis tehnoloģiju, kas ļoti iepriecina kurmju nīdējus, bet līdz baltkvēlei nokaitina dzīvnieku aizstāvjus. Mežulis stāsta, ka viņa piedāvātā metode (kurmja ala tiek piepildīta ar gāzi un tad uzspridzināta) izgudrota Austrālijā, kur izmantota cīņā ar invazīvo sugu - trušiem.Pirmais metodes izmēģinājums Latvijā noticis pērn pavasarī viņa paša lauku īpašumā. "Kā pavasarī teritoriju iztīrīju no kurmjiem, tā tikai rudenī mežmalā sāk parādīties rakumi. Šogad operācija būs jāatkārto. Tas, cik ilgi kurmji atkal neuzrodas, ir atkarīgs no apstākļiem. Ja kaimiņš blakus dārzā aiz žoga necīnās, tad viņi būs atpakaļ pēc divām trim dienām," skaidro Mežulis. Par sava rūpala veiksmīgāko piemēru viņš min Rundāles pili, kur milzīga nauda ieguldīta skaistajā rožu dārzā, bet kurmji to izposta. Šī metode ļauj saglābt rožu dobes, jo tik lielā platībā ar citām metodēm esot neiespējami tikt galā.Mežulis vairākkārt uzsver, ka citai dzīvai radībai gāze un eksplozija nekaitē - tikai zīdītājiem, kas elpo ar plaušām un konkrētajā brīdī atrodas alā. "Runājot par humānismu, kas ir humānāk - ja kurmis iet bojā dažu sekunžu laikā no eksplozijas, kad tam tiek saārdītas plaušas, vai tad, ja tas pusi dienas mokās lamatās?" vaicā Mežulis. "Un nav jau arī tā, ka mūsu klienti būtu privātpersonas - piemājas zālienu īpašnieki. Pakalpojums tomēr ir salīdzinoši dārgs (firmas mājaslapā norādīts, ka minimālā maksa ir 140 eiro bez PVN). Mūsu klienti ir tomātu, gurķu un ogu krūmu audzētāji, kam tiek nodarīts reāls kaitējums, ja kurmis izposta stādījumus," skaidro speciālists.«Nedomāju, ka tas ir labākais veids, kā risināt attiecības ar kurmjiem,» dusmojas sabiedriskās organizācijas Dzīvnieku SOS valdes locekle Laura Karnīte. «Ja mums strazdi noēd visu ražu, vai tos visus arī vajag likvidēt, apšaut vai apindēt?» retoriski jautā Karnīte, uzsverot, ka kurmju spridzināšana ir nehumāna un nelikumīga. Latvijā spēkā ir Dzīvnieku aizsardzības likums, kurā noteikts, ka nevienu nedrīkst nogalināt, izņemot īpaši uzskaitītus dzīvniekus, bet kurmju starp tiem līdz šim nebija. Tas nozīmē, ka kurmjus nedrīkst nogalināt ne ar lamatām, ne arī jebkādā citā veidā, kur nu vēl spridzinot. Tomēr grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā, ko Saeima pagājušonedēļ pieņēma pirmajā lasījumā, paredz, ka kurmis tiks pieskaitīts pie kaitīgiem grauzējiem, ko drīkst iznīcināt.Cilvēku jaunrade kurmju nīdēšanā ir apbrīnojama, bet dažs labs izgudrotājs par savām kļūdām ir samaksājis diezgan dārgi. Pirms vairākiem gadiem Vācijā kāds acīmredzot ārkārtīgi nokaitināts kurmju nīdējs cīņā ar šiem radījumiem pat ziedoja savu dzīvību. 63 gadus vecais vīrietis zemē ieracis metāla stieņus un pieslēdzis tiem 380 voltu strāvu, cerot izcepināt nīstos dzīvnieciņus. Kurmji šo uzbrukumu pārcieta, bet pats izgudrotājs gan ne.Visu rakstu par cīņu pret kurmjiem un tās likumību lasiet 7.marta žurnālā Sestdiena!
Cīņā pret mazdārziņu okupantu kurmi izmanto pat spridzināšanu
Cilvēki ir iedalāmi divās grupās - tajos, kas kurmi necieš ne acu galā un gatavi riskēt pat ar savu dzīvību, lai tiktu no racēja vaļā, un tajos, kam šis zvēriņš šķiet nekaitīga radība, kas tikai izmanto tiesības dzīvot. Līdz šim pirmā grupa rosījās salīdzinoši diskrēti - lai gan kurmja nogalināšana līdz šim nebija atļauta, tā tomēr notika un iztika bez dabas draugu protestiem.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.